Lai runātu par sociālo sfēru, iedzīvotāju cerību uz pašvaldības atbalstu un, iespējams, sarežģīto sociāli ekonomisko situāciju rudenī, priekšvēlēšanu sarunā piedalījās Cēsu novada deputātu kandidāti – Valda Zaļaiskalna no “Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienība”, Natālija Praliča no politisko partiju apvienības “Saskaņas centrs”, Mārtiņš Malcenieks no “Sabiedrība citai politikai”, Guntis Grosbergs no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK, Inga Gunta Paegle no “Jaunais laiks”, Voldemārs Vaivods no Tautas partijas, Anda Skrastiņa no “Pilsoniskās savienības”. “Druva” aicināja sarunā piedalīties arī deputāta kandidātus no partijas ”LPP/ LC”, bet saraksta pārstāvji no dalības diskusijā atteicās.
– Labklājības sfērā problēmas samilzt. Kam jaunajā Cēsu novadā būs vissmagākā dzīve?
A.Skrastiņa: – Iedzīvotāji ir kļuvuši tik nabadzīgi, kā sen nav bijis. Nekad mūsu pilsētā nav bijis tik daudz bez darba palikušo. Cilvēku, kuriem ir un būs jāpalīdz, ir ļoti daudz, un nāksies vērtēt, kam palīdzība vajadzīga visvairāk. Gribu teikt, ka pirmajā vietā prioritāšu sarakstā būtu jābūt trūcīgu ģimeņu bērniem, jo, ja ģimenei – mammai, tētim un bērniem – vakarā jāiztiek ar vienu makaronu paciņu, tad bērniem skolā jānodrošina brīvpusdienas, pašvaldībai jāpalīdz ar apģērba un skolas lietu iegādi. Valstī mazina māmiņu algas un kā argumentu min – bērnu dzimst maz, bet bezdarbnieku skaits jau sasniedzis 170 tūkstošus. Mūsu pilsētā bērniem vajadzētu būt prioritātei.
V. Vaivods: – Dižķibele nav iestājusies tikai labklājības sfērā. Tā ir valstī, un sekas ir jūtamas visās jomās. Tur, kur bija problēmas, tās pastiprinās. Valsts finansējums sarūk, jo mazinās nodokļu ieņēmumi, ir bezdarbs. Pašvaldībai ir mazākas iespējas cilvēkiem palīdzēt, jāvērtē, kam palīdzība visvairāk vajadzīga. Ja kādreiz pabalstu apjomu varējām palielināt, tad tagad esam bijuši spiesti to mazināt. No dažiem pabalstiem nācās atteikties.
V. Zaļaiskalna: – Vislielākā problēma ir bezdarbs. Ja kāds iedzīvotājiem saka – ejiet uz pašvaldību, jo tur atrisinās visas problēmas, tad tā ir nesmuka izrunāšanās, jo budžets samazinās. Būtiskākais – iedot pabalstu pašiem trūcīgākajiem, izmaksāt valsts noteikto garantētā minimālā ienākuma pabalstu. Šī pabalsta izmaksai vēl līdzekļu netrūkst, un domāju, ka Vaives iedzīvotājiem jaunajā novadā dzīve būs labāka.
M. Malcenieks: – Situācija Cēsīs krasi neatšķiras no citām Latvijas pilsētām, sociāli neaizsargātām grupām tagad pievienojas arī ģimenes, kurās vecāki palikuši bez darba, bet par bērniem jārūpējas. Smagi ir vientuļajiem pensionāriem. Man liekas, ka ne tikai pabalstu veidā nāksies cilvēkus atbalstīt, bet arī morāli. Būs jādomā par atbalsta grupām, psihologa konsultācijām, lai iedzīvotājiem ir, kur vērsties, izrunāties un iegūt padomu.
G. Grosbergs: – Bezdarbs ir visu pašreizējo problēmu pamatcēlonis. Iedzīvotāji nespēj nākotnē raudzīties, jo vajadzības saglabājas – bērniem jāiet bērnudārzā, skolā. Ir jādomā par atbalsta grupu izveidi, jo atbalsts cilvēkiem ļoti nepieciešams. Tas būs vajadzīgs arī tiem, kuri bijuši nodrošināti, bet tagad jālūdz palīdzība. Un pabalsti noteikti jāpiešķir trūcīgajiem, maznodrošinātajiem. Kā lai cilvēks par apkuri samaksā, ja naudiņas nav?
I.G. Paegle: – Sociālās aprūpes un palīdzības sistēma nav sakārtota valstī. Ja kādreiz runājam, ka pensionāriem ir grūti, tad tagad gribu teikt – pašvaldībai galvenokārt jāatbalsta jaunās māmiņas, ģimenes ar bērniem. Ja bērni lieto nepilnvērtīgu uzturu, tad kāda būs mūsu nākotne, kurš strādās un maksās valstij nodokļus? Jaunajām māmiņām ir jārod iespēja strādāt. To var izdarīt – ir jāraksta projekti, jāpiesaista Eiropas Savienības līdzekļi, jārada darba vietas. Tagad prasmīgi un zinoši cilvēki ir palikuši bez iztikas līdzekļiem.
N. Praliča: – Kam maciņš plānāks, tam ir grūtāk. Un arvien vairāk cilvēkiem vajag palīdzību. Vienmēr ir bijuši maznodrošināti cilvēki, daudzbērnu ģimenes, invalīdi, bet tagad visiem palīdzība vēl vairāk vajadzīga. Esmu pārliecināta, ka to varam sniegt neatkarīgi no finansiālajām iespējām. Cēsīs ir daudz labu cilvēku, kuri viens otram palīdz, neprasot samaksu. Domāju, ka varam cilvēkus pameklēt nevalstiskajās, reliģiskajās organizācijās, manuprāt, pašvaldība par maz ar tām sadarbojas.
– Sarunā jau parādās atbildes uz jautājumu – kā. Vai varat skaidrot, kā pašvaldība palīdzēs iedzīvotājiem risināt sociālās problēmas, cik elastīgs būs budžets par labu labklājības jomai?
V. Vaivods: – Klausos, ko saka klātesošie. Visas šīs situācijas jau pašvaldība risina. Tāpēc ir izveidota Cēsu sociālo pakalpojumu aģentūra, kur strādā speciālisti, jau tagad tur var saņemt psihologa konsultācijas. Cēsu iedzīvotāji var saņemt 17 dažādus pabalstus, speciālisti vērtē, kam tie pienākas, bet pabalstu saņēmēju sarakstos ir visas sociāli mazaizsargāto kategorijas. Zinu, ka ir gadījumi – cilvēks nokļuvis sarežģītā situācijā, ļoti smagos apstākļos, bet aģentūra par to nezina. Piekrītu teiktajam, ka labas gribas cilvēki varētu par šādām situācijām speciālistus informēt. Kādas būs sociālā budžeta iespējas jau pēc 1. jūlija, to neviens nezina. Uzskatu, ka bijām iedibinājuši jauku tradīciju, piešķirot pabalstu jaundzimušo cēsnieku māmiņām, nācās atteikties, jo bija vitāli svarīgāka citu pabalstu nodrošināšana.
I.G. Paegle: – Mēs savā programmā esam ierakstījuši, ka šāds pabalsts ir jāatjauno, tas ir būtisks. Mēs centīsimies šo viedokli aizstāvēt.
V. Vaivods: – Sakiet tad, uz kā rēķina? Kam atņemsiet, lai jaundzimušajiem dotu?
I.G. Paegle: – Mēs skatīsimies, kādi varētu būt kritēriji, varbūt to nepiešķirt visām ģimenēm.
A.Skrastiņa: – Nepiekrītu. Ja pabalsts ir jaundzimušajiem cēsniekiem, tad ir jādod visiem. Runa varētu būt par citu pabalsta veidu, lai atbalstītu ļoti trūcīgas jaunās māmiņas.
V. Vaivods: – Pilsētā ir arī bērni, kuri dzimuši dārza mājiņās, pašvaldība ir jaunajām mātēm palīdzējusi. Arī tagad, ja būs šādi gadījumi, atradīsim, kā palīdzēt.
– Atgriežamies pie jautājuma – cik elastīgs būs sociālais budžets? Ko nozīmē pašvaldības morāls atbalsts?
V. Zaļaiskalna: – Krīzes apstākļos, lai budžetu efektīvāk izmantotu, ir jāmeklē ceļi, kā darboties citādi. Laukos pārtikas produkti ir jāizaudzē pašiem. Vaivē pusotrs hektārs zemes ir apstrādāts, ābeļziedu laikā vietējie stādīs kartupeļus. Mācību iestādēs pagrabiem jābūt pilniem ar pašu izaudzēto, skolu ēdnīcām vecāki ražu varēs arī pārdot. Šādi atslogosim sociālo budžetu.
N. Praliča: – Šādi vajadzētu rīkoties arī pilsētā. Lai cilvēki apstrādā zemi, izaudzē sev nepieciešamo. Būtu arī cēsnieki, kuri labprāt brauktu uz laukiem un palīdzētu. Uzskatu, ka pilsēta ir ieguvēja, ja novadā ir lauku teritorija.
M. Malcenieks: – Ļoti reāli raugos uz dzīvi – šogad situācija valstī neuzlabosies. Ja dzirdu, ka Cēsīs sociālais budžets netiks mazināts, tad naudas tomēr būs mazāk, jo pieaug vajadzības. Vairāk cilvēku, kuriem jāpalīdz. Tāpēc vispirms jāpalīdz tiem, kuriem līdzekļi nepieciešami izdzīvošanai. Pēc tam var izmaksāt pabalstus, kas paredzēti, lai labāk dzīvotu.
A. Skrastiņa: – Ulmaņlaikos bija tā – bērni pa vasaru gāja darbos, lai nopelnītu maizīti. Nupat valstī pateica – darba vietas vajadzīgas bez darba palikušajiem, un skolēnu darbam vasarā nav valsts atbalsta. Ja bērni, pieaugušie vairāk palīdzētu sabiedriskajos darbos, tad pašvaldībai atliktu vairāk naudiņas arī viņu atbalstam.
G. Grosbergs: – Lielākas problēmas būs brīdī, kad iedzīvotājiem beigsies bezdarbnieka pabalsts. Sociālajiem darbiniekiem būs ļoti daudz darba un būs vajadzīga kompetence. Būs cilvēki, kuriem nebūs uzturlīdzekļu, būs tādi, kuri izies uz pabalstu pieprasīšanu. Svarīgi būs to piešķiršanas kritēriji un speciālistu darbs komandā.
Komentāri