
Dramatiski sarucis valsts finansējums stacionāra darbam, bet palielināta apmaksāto ambulatoro pakalpojumu kvota.
No 1. aprīļa būtiski samazināts valsts finansējums Cēsu rajona slimnīcai. Pēc līdzīgiem finansējuma noteikumiem jāstrādā vairākām lokālajām daudzprofilu slimnīcām valstī. Sfēras pārzinātāji lēš, ka, izmantojot finanšu grožus, Veselības ministrija reformē sistēmu. Pirmais un būtiskais solis tika sperts pirms mēneša, kad Cēsu slimnīcas gadījumā tika četrkāršota pacienta iemaksa par vienu ārstēšanās dienu stacionārā- no trim uz 12 latiem.
Veselības ministrija to komentēja- tiek pārdalīta finanšu nasta, pacients ar savu naudu piedalās ārstniecības iestāžu pakalpojuma finansēšanā. Tika gan piemirsts pateikt, ka tādējādi slimnīcas vairāk līdzekļu neiegūst, jo vienas gultas dienas izmaksas pieaug, kāpjot izmantojamo resursu cenām. Un ir aizmirsts arī par to, ka pacienti mazāk izmantos stacionāro ārstēšanos vai arī ārstēsies īsāku laiku.
Valsts iedalītās finanses Cēsu stacionāra darbam ir mazinātas par 46 procentiem, salīdzinot ar pērno gadu.
“Pats svarīgākais, kas tagad jānoskaidro – spēles noteikumi. Tāpēc ne tikai mēs, arī citas slimnīcas un pašvaldības raksta vēstules Veselības ministrijai, lai saņemtu atbildi- kāds būs lokālās daudzprofilu slimnīcas finansēšanas mehānisms nākotnē, cik pakalpojumus un par kādu naudu pirks VOAVA un kā būtu jāmainās pacientu plūsmai. Vai jāveido slimnīcu apvienības, ja tā, kādi būs to darba nosacījumi,” situāciju vērtēja Cēsu rajona slimnīcas direktors Guntars Kniksts un piebilda, ka vismaz aprīlī slimnīca darbosies tādā kā ekonomisko apstākļu noteiktā saudzēšanas režīmā, netiks pieņemti radikāli lēmumi.
“Neteikšu, ka plānota došanās bezalgas atvaļinājumos. Ārstiem nāksies ievērot saīsinātu darba grafiku. Iespējams, līdzīgi lūgumi tiks izteikti to nodaļu personālam, kur būtiski samazinājies gultu skaits,” tā G. Kniksts un paskaidroja, ka pacientu ir mazāk terapeitiskajā un arī citās nodaļās, jo, pārrunājot ar ārstējošo ārstu, pacienti vēlējušies ātrāk atstāt stacionāru, lai spētu norēķināties ar slimnīcu.
Kad “Druva” jautāja, vai nepopulārie soļi, kas jāsper, neietekmēs medicīnisko aprūpi, skanēja strikts nē, jo pacientu plūsma stacionārā un ambulatorajā daļā ir nepieciešama, un iedzīvotājus nedrīkst skaudri ietekmēt reformu ķēķis. Pietiek ar to, ka viņi uzņēmušies finansiālu slogu savas veselības aprūpē, un slogu uzņēmies arī stacionārs, jo valsts apmaksāto pakalpojumu grozs jau ir iztērēts. Jāpiebilst, ka situāciju par samilzušu uzskata arī Latvijas Ārstu biedrības vadība, kas vakar Rīgā rīkoja konferenci un diskutēja pat par jautājumu, vai Latvijā medicīnai draud bankrots.
Bet ir arī pozitīvas ziņas. Veselības ministrija uzsvērusi, ka, domājot par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un iedzīvotāju veselības profilaksi, jāattīsta ambulatorā aprūpe un jādažādo ambulatorie pakalpojumi. Beidzot idejai sekojis VOAVA finansējums, un aprīlī par gandrīz ceturto daļu Cēsu slimnīcas līgumā ar valsti ir palielināta tās apmaksāto ambulatoro pakalpojumu kvota. Tas nozīmē arī to, ka daudz efektīvāk var darboties slimnīcas dienas stacionārs, kur, maksājot piecus latus, pacients var uzturēties četras stundas un saņemt nepieciešamo ārstēšanu.
“Pie mums pacientus var nosūtīt ģimenes ārsts vai speciālists. Visbiežāk nepieciešams, lai dienas stacionārā tiktu intravenozi ievadīti medikamenti. Nāk cilvēki ar muguras, galvas sāpēm, kuriem nepieciešams atgūt veselību pēc slimošanas, organismu spēcināt. Tautas valodā tas būtu- nāk izpilināt sistēmas, vēl izmanto citus ambulatoros pakalpojumus, piemērām, pie kolēģiem veic fizioterapijas procedūras, pēc dažām stundām cilvēks var doties uz mājām. Tā tiek veikts ārsta noteiktais ārstēšanās kurss, un cilvēkam nav nedēļu jāguļ nodaļā,” dienas stacionāra priekšrocības vērtēja slimnīcas uzņemšanas nodaļas vadītāja Silvija Ozoliņa un piebilda, ka, ārstējoties dienas stacionārā, arī iespējams saņemt darba nespējas lapu.
“Ja cilvēks vēlas un ārsts šādu pakalpojumu iesaka, tad vien iepriekš mums jāpiezvana un jāvienojas par laiku, kad visērtāk to saņemt. Un kopā jāizrunā, kādi medikamenti ir pieejami stacionārā un kādus var nākties slimniekam iegādāties aptiekā, ” sacīja S. Ozoliņa.
Vēl jāpiebilst, ka slimnīca nodrošina arī valsts apmaksāto mājas aprūpes pakalpojumu. Arī to nozīmē ģimenes ārsts vai speciālists, un pakalpojums iepriekš jāpiesaka slimnīcas reģistratūrā.
Komentāri