Pirmdiena, 6. oktobris
Vārda dienas: Amālija, Amēlija

Skolēnu brīvlaiks un vecāku rūpes

Druva
Img 4677

Šajā nedēļā skolas bērniem ir brīvlaiks. Viņi var atvilkt elpu, atpūsties, uzkrāt spēkus pēdējam darba cēlienam šajā mācību gadā.

Tiesa gan, sasprindzinājumu šajās dienās izjūt daudzas ģimenes,

jo īpaši pirmās un otrās klases skolēnu vecāki, jo viņiem nav kur atstāt pieskatīšanai bērnus.

Pirmklasnieka mamma Līvija Bērziņa “Druvai” norāda, ka ģimenei šis ir adaptācijas gads, jo skolā daudz kas atšķiras no iepriekšējos gados pierastā bērnudārza režīma.

“Tā jau varbūt ir, ka bērnudārzs izlutina vecākus. Nepieciešamības gadījumā zini, ka bērns tiks pieskatīts no septiņiem rītā līdz septiņiem vakarā. Turklāt bērnudārzs pieejams visu gadu, pat vasaras mēnešos. Skolā daudz ir citādi. Mācību diena bērnam ir īsāka, viņš no skolas jāizņem ātrāk. Pa vidu ir pulciņi, kuri kaut kā vecākiem jāsamenedžē. Tad ir brīvlaiki, nemaz nerunājot par trim vasaras mēnešiem. Situācija veidojas interesanta – vīrs bieži ir komandējumos, man arī ir darbs, kurā nav brīvā laika režīma. Vīra vecāki dzīvo Kurzemē, un tad nu situācija ir tāda, ka talkā nāk māsa, draugi un nereti arī algota auklīte. Ir bijušas situācijas, kad bērnu ņemu līdzi uz darbu, bet pieļauju, ka ne visi vecāki tā var darīt,” norāda L. Bērziņa. Viņa

teic, ka būtu jauki, ja skolas piedāvātu kādu programmu bērniem brīvlaika nedēļā, taču norāda, ka atkrīt ideja par nometnēm, kas ierasti ir dārgas.

“Vēl var sacīt, ka vienkārši Latvijā ģimenēs vajag daudz bērnu, tad vecākie varēs pieskatīt mazākos,” smaidot saka L. Bērziņa.

Cēsniece Anita Rasmane teic, ka viņas meita mācās jau piektajā klasē, tomēr arī viņa brīvlaikā tiek vesta pie vecmāmiņas, lai bērns visu nedēļu nebūtu jāatstāj mājās gluži viens.

“Domāju, šī problēma jo aktuālāka ir pirmās un otrās klases skolēnu vecākiem. Ja nav mājās vecāko brāļu un māsu vai kaut kur tuvumā gādīgas vecmāmiņas, tad patiešām vecākiem jādomā, kā šo nedēļu izdzīvot,” saka A. Rasmane un bilst, ka, iespējams, pašvaldībai un mācību iestādēm vajadzētu kopīgiem spēkiem domāt par alternatīvu, ko mazāko klašu bērniem skolas brīvlaikā piedāvāt.

“Nevēlos sacīt, ka pašvaldībai vai skolai būtu jāaizpilda visa brīvlaika nedēļa skolēniem, tomēr kopīgiem spēkiem varbūt vajadzētu rast idejas, ko ģimenēm piedāvāt.

Nenoliedzami, tas ir arī finanšu jautājums, ja runājam par kādām speciāli organizētām nometnēm šajā laikā. Ne visas ģimenes to atļautos, tādēļ alternatīvas jāmeklē,” bilst A. Rasmane, kura darbojas arī vecāku padomē Cēsu Pastariņa sākumskolā, un saka, ka nākotnē par šo jautājumu varētu diskutēt ar skolas vadību, rodot varbūt kādu labu piedāvājumu mazāko klašu bērniem.

Cēsu Bērnu un jauniešu centra “Spārni” direktore Dzidra Matusēviča “Druvai” norāda, ka brīvlaika nedēļā lielu interesi no ģimenēm ar bērniem nejūt.

“Tiesa gan, jāatzīst, ka tāpat esam noslogoti un strādājam brīvlaikā galvenokārt ar bērniem, kuri ikdienā nāk pie mums uz nodarbībām. Nevaru prasīt no pedagogiem, lai viņi šajā nedēļā gatavotu ko papildus un strādātu ar citiem bērniem. Taču mūsu centrā ir brīvā laika istaba, kura darbojas no vieniem dienā līdz pat septiņiem vakarā. To drīkst apmeklēt ikviens bērns. Dienā vidēji tur atnāk 40 līdz 50 bērni. Brīvā laika istabā bērni var spēlēt dažādas galda spēles, novusu, lego un darīt daudz ko citu. Ir pat iespēja padzert siltu tēju,” norāda Dz. Matusēviča, uzsverot, ka līdzās bērniem visu laiku ir arī skolotāja.

Viņa teic, ka nav ikdienā jutusi, ka jautājums par skolēnu brīvlaika nedēļu būtu ļoti aktuāls. “Vecāki tomēr paši plāno savu un bērnu laiku. Daudzi bērnus sūta uz laukiem pie vecvecākiem, kas nebūt nav slikti. Jo ir ļoti labi, ja bērni brīvlaikā var dzīvoties svaigā gaisā, kustēties un izskrieties. Droši vien ir aplami, ja bērns visu brīvlaiku pavada pie datora vai televizora dzīvoklī,” viedokli pauž Cēsu Bērnu un jauniešu centra “Spārni” direktore.

Viņa arī norāda, lai arī bērnus no astoņu gadu vecuma drīkst uz laiku mājās atstāt vienus, tomēr uzsver, ka katrs bērns ir citāds.

“Jautājums ir, cik daudz vecāki uzticas savam bērnam un cik bērni ir patstāvīgi, lai kādu dienas daļu pavadītu mājās vienatnē. Taču es nedomāju, ka šī problēma kopumā Cēsīs būtu milzīga, jo neredzam jau brīvlaikā mazos skolēnus klīstam pa ielām. Tātad katrs kaut ko

dara, un vecāki par bērniem ir parūpējušies,” saka Dz. Matusēviča.

Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi