Vairāk nekā nedēļu ik rītu un vakaru tie, kuri Stalbē brauca garām Cēsu – Valmieras ceļa krustojumam, pērnajā kukurūzas laukā redzēja savādu kustību.
“Naktī pēkšņi dzirdēju, ka zosis kliedz. Likās dīvaini, pierasts, ka rudenī, prom lidojot, dzird, bet ne pavasarī, ” stāsta stalbēniete Aija Lobuzova un piebilst, ka tomēr nebija kļūdījusies, jo vairāki simti zosu nolaidušies kukurūzas laukā. “Nevarēju saprast, kāpēc lauks virmo. Tāds dīvains skats. Zosu tik daudz, tās ar tīrumu vienā krāsā, viss saplūst kopā, un tā arī radās tā virmošana, ” stāsta Līga Pokkere.
Ne desmiti, bet simti zosu saimniekoja kukurūzas laukā. Interesanti bija vērot, kā baram apkārt stāv sargi, galvām gaisā, kamēr pārējās zosis knābā, visticamāk, kukurūzas graudus, asnus. Tiklīdz kas aizdomīgs, viss bars kā švīkstoņa paceļas debesīs. Lai gan zosis
tiek uzskatītas par vieniem no uz-manīgākajiem putniem, kādai sievietei tumšās drēbēs izdevies pielavīties krietni tuvu. Dažviet atlidotājas jutušās tik drošas, ka nolaidušās pašā šosejas malā. Ne viens vien garāmbraucējs putnus iemūžinājis, jo ne jau bieži gadās redzēs tik daudz zosu vienviet.
“Zosis šajā laukā ieradās rītos un vakaros. Kad paēda, aizlidoja uz Daibes purvu pusi,” stāsta Aija Lobuzova un zina teikt, ka, lai kā skaistie putni daudziem patīkot un sagādājuši pārsteigumu, zosis te ir tikai caurceļojot.
Ceturtdienas rītā kukurūzas tīrums vairs nevirmoja, nebija dzirdamas arī klaigas. Zosis devušās uz ligzdošanas vietām.
Komentāri