Lai skaidrotu projektā “Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā” jeb “FORREST” iecerētās kontrolētās dedzināšanas aktivitātes, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šodien plkst.11 Siguldā, Baznīcas ielā 7, rīkos informatīvu sanāksmi vietējiem iedzīvotājiem, medijiem un citiem interesentiem, aģentūru LETA informēja DAP.
Sanāksmes gaitā Vides konsultatīvās padomes pārstāvji iepazīstinās klātesošos ar padomes pieņemto lēmumu, savukārt projekta pārstāvji īsumā iepazīstinās ar projektā paredzētajām un īstenotajām aktivitātēm. Tiks runāts par kontrolētās dedzināšanas vietas izvēles pamatojumu un uguns nozīmi dabā. Projektā iesaistītie speciālisti arī atbildēs uz iedzīvotāju jautājumiem.
Vēl viena sanāksme notiks nākamnedēļ, 30.jūlijā, plkst.18 Pārgaujas novada Raiskuma pagasta Auciema Tautas namā. Tajā paredzēts iedzīvotājus iepazīstināt ar kontrolētās dedzināšanas praksi Latvijā, stāstīt par kontrolētās dedzināšanas metodi un teritorijas izvēles pamatojumu.
Kā ziņots, veicot mežu kontrolētu dedzināšanu Gaujas Nacionālā parka teritorijā, DAP iecerējusi uzlabot dabas daudzveidību aizsargājamajā teritorijā, taču pret šādu rīcību iebilst iedzīvotāji, kuriem izdevies savākt aptuveni 800 domubiedru parakstu.
Projektā “Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā” dedzināšanai paredzētā teritorija ir cilvēku veidots, skrajš priežu mežs ar līdzīga vecuma un auguma kokiem, kur zemi klāj sūnas un mētras. Kā skaidroja meža ekoloģijas speciālists Viesturs Lārmanis, šāda meža struktūra nav dabiska un, lai šī vide spētu funkcionēt pilnvērtīgi, to nepieciešams “uzlabot”. Dedzinot mežu, tiktu radīta daudzveidīgāka vide – mirusi un degusi koksne kļūtu par mājvietu daudzām kukaiņu sugām, kas savukārt kā barība pievilinātu putnus.
Dedzināšanu plānots veikt divos 1,5 un 1,3 hektāru laukumos, kas izvēlēti kā visvieglāk kontrolējamās teritorijas. Darbības mērķis ir nodedzināt meža zemsedzi un augsnes virskārtu vietā, kur sausie priežu meža sili aizauguši ar sūnām un pamežu, lai atjaunotu biotopa sugu daudzveidību un meža kvalitāti, bet paši koki netiks nodedzināti. Tas, vai dedzināšana notiks, ir atkarīgs gan no iedzīvotāju pretestības, gan no laikapstākļiem, jo nepieciešams vairākas dienas ilgs sausums, kas izkaltē mežu, un bezvējš.
Dabas pētnieks un Saeimas Vides apakškomisijas sekretārs Ingmārs Līdaka (ZZS) iepriekš Gaujas Nacionālā parka meža dedzināšanu salīdzinājis ar meža muzeja veidošanu – līdzīgi kā cilvēki atjauno vēsturiskas ēkas, glabā vecas kafijas dzirnaviņas un gludekļus no seniem laikiem, arī dabas vēsture ir jāveido un jākopj. “Es te saskatu to jēgu – saglabāt dabas daudzveidību un kaut vai uztaisīt mežā tādu pieminekli, vēstures ekspozīciju, ka tādi meži dabiski bija pirms 500 gadiem, kad bija līdumnieku laiki, – ja gribēja uztaisīt līdumu, piešķīla uguni, viss nodega, un pēc dažiem gadiem bija vieglāk izkacēt ārā tos celmus un visu novākt, un tur bija sava sugu sabiedrība. Šeit patiesībā top vēsture, te būs vēstures ekspozīcija,” uzskata Līdaka.
Meža ekoloģijas speciālists Viesturs Lārmanis savukārt skaidroja, ka Gaujas Nacionālais parks kā “Natura 2000” teritorija, kuras mērķis ir dabas daudzveidības saglabāšana, ir īstā vieta šāda projekta īstenošanai. Viņš norādīja, ka Latvijā strauji sarūk dabiski veidojušos, skraju priežu silu apjoms un kontrolētā dedzināšana, kuras laikā tiek nodedzināta augsnes humusa kārta līdz minerālaugsnei, ir viens no veidiem, kā “restartēt” mežu un novērst tā aizaugšanu, vienlaikus nodrošinot dabisku ekosistēmu. “Kas dabai ir laba kvalitāte, mežkopim – slikta, un otrādi,” skaidroja Lārmanis.
Viņam piekrita arī entomologs Voldemārs Spuņģis, kurš norādīja, ka atmirusi koksne – gan nolūzuši zari, gan apdeguši koki – ir vide, no kuras atkarīga daudzu sugu pastāvēšana. Ja uz zaļojošas priedes atrodamas ap 50 kukaiņu sugas, tad uz nodegušas priedes var atrast līdz pat 250 sugām. Spuņģis norādīja, ka šīs kukaiņu sugas dzīvošanai piemērotu, degušu vidi spēj sajust pat no vairāku kilometru attāluma, taču vienlaikus viņš piebilda, ka bažīties par kaitēkļu pārmērīgu izplatību neesot pamata, jo kukaiņu skaita vairošanās piesaista arī putnus, kas tos apēd, turklāt kaitēkļi ietekmējot mežu tikai 150 metru rādiusā ap degušo teritoriju.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) pārstāvis Viesturs Ķerus aicināja ieklausīties meža klusumā, paskaidrojot, ka retās putnu dziesmas apliecina to, ka šāda tipa mežos ar vienveidīgu struktūru putnu ir ļoti maz. Viņš norādīja, ka meža dedzināšana putnus vēl nepievilinās, taču to izdarīs degušajā vidē dzīvojošie kukaiņi, kas ir putnu barība.
Neraugoties uz šiem argumentiem, dedzināšanas iecere nav saņēmusi ne vietējās pašvaldības, ne iedzīvotāju atbalstu. Iedzīvotāju iniciatīvas grupas pārstāvis agrākais mežsargs Harijs Vītols uzskata, ka ornitologi un entomologi nodarbojas ar demagoģiju. “Par kādiem medņiem ir runa? Tuvāko medni esmu redzējis 20 kilometrus no šejienes pirms pieciem sešiem gadiem! Otrkārt, ja mēs no ekosistēmas izmetam cilvēku kā ekosistēmas sastāvdaļu, tad lai viss notiek. Uguns mežam neko sliktu nav nodarījusi, daba māk sadzīvot un atjaunosies, un viss būs kārtībā. Mēs, pirmkārt, esam pret slepenību, kādā tas viss notika. Pirmo informāciju es dabūju tikai no “Neatkarīgās Rīta Avīzes” par 251 hektāra dedzināšanu,” uzsvēra Vītols. Pamatojoties uz šo publikāciju, arī sākta parakstu vākšana pret dedzināšanu – patlaban rakstiski savākti vairāk nekā 700 parakstu, bet aptuveni 100 – internetā.
Pārgaujas novada domes vadītājs Hardijs Vents aģentūrai LETA sacīja, ka kā pašvaldības vadītājs atbalsta “zelta vidusceļu” – ja iedzīvotāju aktīvistu grupa iebilst pret mežu dedzināšanu, viņš tiem nestāsies pretī un būs jāmeklē balanss starp sabiedrības viedokli un DAP iecerēm. Vienlaikus viņš kritizēja DAP par komunikācijas trūkumu, jo, par spīti tam, ka šāda prakse ir vairāk nekā 30 gadus veca, Latvijas sabiedrībā tā ir jaunums, tāpēc to nepieciešams plaši un saprotami paskaidrot. Informācijas tūkums arī kļuvis par iemeslu tam, kāpēc sabiedrībā izskanējušas neprecīzas ziņas, ka tiks dedzināti līdz pat 300 hektāriem meža blakus Cēsīm, izraisot iedzīvotājos satraukumu.
Paužot savu subjektīvo viedokli, Vents atzina, ka atbalstītu šādu iniciatīvu, jo pašam kā meža īpašniekam būtu interesanti uzzināt, kā vide veidojas tālāk, kaut arī metodes efektivitāti varēs redzēt tikai pēc noteikta laika. Viņš arī atzina, ka ir grūti pateikt, vai parakstu vākšana pret šo aktivitāti ir objektīva, jo tā notiek dažādās vietās, veikalos. “Ja tiem, kas garāmbraucot ienāk veikalā, pasaka, ka dedzinās mežu, protams, viņi būs pret,” sacīja Vents, vienlaikus paužot atzinību par to, ka iedzīvotāji ir aktīvi un viņiem nav vienalga, kas notiek ar mūsu dabu un teritoriju.
Jau ziņots, ka Latvijā šogad dabas aizsargājamās teritorijās ir plānots pārbaudīt kontrolētas dedzināšanas praksi. Kontrolēto dedzināšanu bija paredzēts īstenot saistībā ar Eiropas Savienības LIFE programmas projektu “For-rest un NAT-Programme”, un to bija paredzēts īstenot aptuveni trīs hektāru platībā.
Projekta gaitā tapis meža ekologu ilgtermiņa plāns, kas paredz, ka līdz 2030.gadam šādā veidā varētu “apstrādāt” vēl aptuveni 200 hektārus meža teritorijas, taču DAP speciālisti uzsver, ka šī plāna īstenošana pašlaik nav iespējama, jo tam nepieciešama gan nauda, gan mērķtiecīgs darbs ar sabiedrību. DAP negrasās šo plānu izmantot par pamatu naudas piesaistīšanai turpmākajos gados, tāpēc uzskata, ka pašreizējā sabiedrības sašutuma pamatā ir neziņa un emocijas.
Kā ziņots, ņemot vērā iedzīvotāju pretestību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) panākta vienošanos ar DAP, ka pirms meža dedzināšanas Gaujas Nacionālajā parkā nepieciešams veikt papildu apspriedes ar vietējiem iedzīvotājiem un, ja iedzīvotāji iebildīs, projekts tiks apturēts.
Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra preses sekretāre Sanita Karpoviča, jautājums par Gaujas Nacionālā parka meža dedzināšanu tiks skatīts Vides konsultatīvās padomes izbraukuma sēdē, kā arī tiks pieaicināti iedzīvotāji. Tad arī tiks izlemts, vai un kad projekts īstenojams tālāk.
LETA
Komentāri