
Pagājušajā medību sezonā rajona mednieki nomedījuši desmit vilkus. No tiem viens medījums bijis Taurenes pusē, pārējie – Pārgaujā.
Mednieku kluba “Daibe” mednieks Jānis Bērziņš stāsta, ka kolektīvs nomedījis septiņus vilkus.
“Tā bija tautā sauktā „cūcene”, jo kaimiņu mednieki nejauši, stirnāžu gaides medībās, nošāva vilku māti. Iztaisīja nošautajai vilcenei sekciju un teica, ka tai bijuši seši vai pieci vilcēni. Bija skaidrs, ka vilcēni, vieni palikuši, kaut kur parādīsies. Tie bija apmēram trīs mēnešus veci, kuri vēl paši neko nevarēja nomedīt. Un tad reiz man zvanīja kāds sēņotājs un teica, ka esot mežā un viņam pretim skatoties pieci mazi vilcēni. Apzvanīju kolēģus un uztaisījām dzinējmedības, kurās nomedījām tikai divus. Vēlāk netālu no tās vietas uzstādījām medību torni, un atlikušie trīs vilki lēnu garu tika nomedīti. Domājām, ka ar to vilku medības beigsies. Ar oktobri sākās dzinējmedības, un jau ceturtajās nejauši, dzenot vienu mastu, nomedījām vēl vienu vilcēnu. Tas bija nedaudz apvēlies. Interese radās Valsts meža dienestam. Atbrauca un iztaisīja sekciju, atklājās, ka vilcēns pārticis no āboliem un vardēm. Nebija bijis vēl spējīgs nomedīt zaķus vai kādu citu dzīvnieku,” stāsta mednieks un turpina: “Septīto vilku nomedījām vēlā rudenī pie nolaista zivju dīķa, kur dzīvnieki nāk baroties. Tad mums tā spēle izjuka. Ja domājām, ka tai vilku mātei patiešām bija seši, nevis pieci vilcēni, tad septītais nevarēja būt nekādi. Tas nozīmē, ka mežos dzīvo vēl vilki, kuri ieklīduši pie mums.”
J. Bērziņš ar smaidu atminas sēņotāju reakciju, kad paziņojis, ka mežā ir vilki. “Kad medījām mazos vilcēnus, bija īstais sēņu laiks. No rīta braucu, lai stigās izvietotu ziņojumus, ka tajā dienā mežā notiks vilku medības, satiku vairākus sēņotājus. Viņiem atlika tikai pateikt, ka mežā ir vilki, kad visi bija prom,” stāsta mednieks un saka, ka Latvijā īsti no vilkiem nevajadzētu baidīties, jo tie cilvēkiem nemēdz uzklupt.
“Drīzāk vilki pamatīgas galvassāpes var sagādāt zemniekiem, kuriem aplokos ganās aitas vai teļi. Un šādi stāsti gan itin bieži dzirdēti. Domāju, ka mežos ir palielinājies plēsēju skaits. Par to liecina arī tas, ka diezgan reti var redzēt zaķus. Turklāt vilki nemaz nav tik slikti. Tie savā ziņā ir meža sanitāri. Lūsis, piemēram, noplēš dzīvnieku, paēd un medījumu pamet, to atrod vilks, jenoti, lapsas vai kraukļi. Vilki ēd arī bebrus, ar kuriem ir diezgan liela cīnīšanās. Bet, runājot par zaķiem, varu teikt, ka to tādēļ tik maz, ka ļoti palielinājies stārķu skaits. Lai arī tiek saukti par svēteļiem, tomēr stārķi ēd mazos zaķīšus. Pats pagājušajā gadā vairākkārt redzēju, kā stārķis iet pa pļavu un līdz ar vardēm ēd peles, žurkas un visu pārējo dzīvo radību. Arī kraukļu ir vairāk nekā vajag, droši vien arī tie ir vainīgi pie zaķu populācijas sarukšanas,” domās dalās mednieku kluba “Daibe” mednieks J. Bērziņš.
Komentāri