Ministru kabineta (MK) noteikumi par savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanu, kas stājušies spēkā no šī gada, varētu veicināt lielāku sakārtotību šajā jautājumā.
Valsts meža dienesta (VMD) Centrālvidzemes virsmežniecības Priekuļu nodaļas vecākais mežzinis Māris Sestulis “Druvai” norāda, ka šādi noteikumi nāks tikai par labu. Mežzinis bilst, ka līdz šim Latvijā nepastāvēja vienots tiesiskais regulējums savvaļas dzīvnieku piebarošanā, katrs medību kolektīvs barotavas ierīkoja pēc saviem ieskatiem. Tas tad nereti arī bija iemesls tam, ka reizēm tika konstatēti gadījumi, kas veicināja postījumus lauksaimniecības platībās, kā arī varbūt netieši ietekmēja satiksmes drošību uz ceļiem, ja barotavas tika ierīkotas tiem pārlieku tuvu.
Jaunie MK noteikumi paredz vairākus būtiskus nosacījumus. Pirmām kārtām turpmāk mednieku kolektīviem dzīvnieku barotavu izvietošana būs jāsaskaņo ar zemes īpašniekiem. Tāpat noteiktas vietas, kurās barotavas ierīkot būs aizliegts. Proti, barotavas nedrīkstēs atrasties tuvāk par 250 metriem no valsts galvenajiem autoceļiem, tuvāk par 250 metriem no medību iecirkņa robežām bez saskaņošanas ar kaimiņu platību medību tiesību lietotāju, kā arī pilsētu administratīvajās teritorijās un par 500 metriem tuvāk tām.
“Ar šiem noteikumiem plānots mazināt savvaļas dzīvnieku nodarītos kaitējumus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Tāpat jaunie noteikumi noteikti regulēs attiecības starp medniekiem un zemniekiem, kas vērtējams tikai pozitīvi. Turklāt, lai arī dzīvnieku piebarošana pastāv jau gadiem, jāatzīst, ka laika gaitā mainās izpratne par labas piebarošanas prakses pamatprincipiem. Līdz šim nereti veidojās konfliktsituācijas starp lauksaimniekiem un medniekiem,” norāda M. Sestulis.
Medību kolektīva “Lenči” vadītājs Jānis Bušs norāda, ka jebkuri noteikumi liek sakārtot savu saimniecību, arī šie medību nozarē nāks tikai par labu.
“Būtisks punkts jaunajos noteikumos ir arī tas, kurš nosaka, ka barotavas drīkst izveidot konkrētā attālumā no jaunaudzēm. Proti, ja
no zemes īpašnieka piekrišana nav saņemta, barotavas nedrīkst ierīkot tuvāk par 100 metriem no priežu, egļu un bērzu jaunaudzēm, kas nav sasniegušas piecu metru augstumu, un apšu jaunaudzēm, kas nav sasniegušas desmit metru augstumu, kā arī šajās audzēs. Tāpat barotavas bez saskaņošanas nedrīkstēs atrasties par 250 metriem tuvāk lauksaimniecības augu platībām. Ikdiena liecināja, ka nereti zemnieki un mežu īpašnieki sūdzējās par barotavām, kuru dēļ savvaļas dzīvnieki koncentrējas pārlieku tuvu jaunaudzēm vai labības laukiem, bet jaunie noteikumi šo problēmu risina,” norāda J.Bušs un bilst, ka tomēr lielākoties mednieki līdz šim zvērus piebaroja saprāta robežās un arī līdz šim lielākoties vienmēr ar zemju īpašniekiem tika saskaņota jaunu barotavu vai medību torņu būvēšana.
“Šķiet, problēma samilza tādēļ, jo bija tā saucamie “biezie medību kolektīvi”, kuri veda uz mežu barību pat ar kravas automašīnām, lai pievilinātu zvērus. Tad savvaļas dzīvnieki
lielā skaitā koncentrējās pie barotavām. Turklāt, ja nākamā barības krava netika atvesta laikus, dzīvnieki sāka barību meklēt tuvākajās saimniecībās vai lauksaimniecības platībās,” komentē J.Bušs. Mednieks uzsver, ka dzīvnieku piebarošana ierasti tiek veikta ar mērķi nodrošināt meža iemītniekiem papildu pārtikas rezerves, kad barības ieguve dabā ir apgrūtināta.
“Galvenais ir visu darīt ar mēru, un medniekiem jāsaprot, ka meža dzīvnieki nav jābaro, bet bargākajā un grūtākajā ziemas periodā jāpiebaro. Turklāt barotavām jābūt izvietotām pareizi un ar apdomu,” saka mednieku kolektīva “Lenči” vadītājs.
Par šādu normatīvo aktu stāšanos spēkā apmierināti arī zemnieki. Raunas pagasta zemniece Regīna Graudiņa bilst, ka jebkurš likums vai noteikumi, kas stājas spēkā medību jomā, ir vērtējams pozitīvi.
“Medniekiem arī pie kaut kādas kārtības jāpierod, citādi vienu brīdi šķita, ka viņi rīkojas pavisam bezatbildīgi. Zemnieku saimniecībā audzēju graudus un kartupeļus. Bijušas sezonas, kad kartupeļu vai graudu lauki vienkārši izpostīti. Vienu gadu barotava bija izvietota tā, ka savvaļas dzīvnieki uz to brida cauri manam graudaugu laukam. Tad arī medniekus aicināju šo problēmu risināt,” stāsta zemniece un uzsver – ir labi, ka turpmāk barotavu ierīkošana būs jāsaskaņo ar zemju īpašniekiem, taču te zemniece saskata kādu problēmu: “Kā būs, ja zemnieks pats ir nomnieks? Mednieks jau līgumu slēgs nevis ar mani, bet zemes īpašnieku, kuram, iespējams, ir gaužām vienalga un nav pat laika iedziļināties šādās problēmās. Tad nu atkal jāteic, ka zemnieks paliks pie sasistas siles. Taču kopumā jaunos Ministru kabineta noteikumus vērtēju pozitīvi un ceru, ka tie uzlabos attiecības ar medniekiem un sakārtos atsevišķas problēmas.”
Liene Lote Grizāne
Komentāri