Raunas pagasta “Jaun-Ieviņās” no visas Latvijas sabrauca to saimniecību pārstāvji, kuru pļavās ganās savvaļas zirgi un govis. Pagājuši desmit gadi, kopš Papes ezera krastos no Nīderlandes tika atvesti pirmie zirgi. Tagad tie ganās jau 25 vietās visā Latvijā. Arī Raunā un Vaivē.
“Jaun-Ieviņu” pļavās ir 17 zirgi, pirms sešarpus gadiem tika atvesti septiņi. Vairāki te dzimušie tagad ir citās saimniecībās.
“Ideja gājusi plašumā. Ir saimniecības, kas vēlas iesaistīties. Uz pirmajiem, kuri zemes platības atvēlēja savvaļas dzīvniekiem, skatījās kā uz dīvaiņiem. Vairs nebrīnās,” atzīst “Jaun-Ieviņu” saimnieks Uldis Rudzītis. Uz domu apmaiņu, sarunu par problēmām un tālāku saimniekošanu bija atbraukuši vairāk nekā 40 savvaļas dzīvnieku turētāji, interesenti, arī pašvaldību pārstāvji.
Ideju par dabas daudzveidības saglabāšanu, izmantojot savvaļas dzīvniekus, Latvijā iedzīvinājis Nīderlandes dabas fonda Latvijas projekta vadītājs Jans van der Vēns.
“No mūsu viedokļa tas ir brīnums, ka cilvēki gatavi savās saimniecībās turēt savvaļas dzīvniekus, lai saglabātu ainavu, vidi,” saka Jans van der Vēns un uzsver, ka Latvijā daudzas pļavas aizaug un dabiskā ganīšana ir izdevīga. “Kopumā Austrumeiropā ir lielas teritorijas, kuras nav ekonomiski izdevīgi izmantot lauksaimnieciskai ražošanai. Latvijas ainava strauji mainās, intensīvās lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijās pazūd Latvijai raksturīgais. Bet Latvija nav iedomājama bez pļavām ar ozoliem – tā ir tautas ainava. Bioloģiskā daudzveidība pļavās ir jāsaglabā – tā ir bagātība, kas jānovērtē un jāsaglabā,” pārliecināts holandietis. Viņš uzsver, ka tas ir svarīgi no dabas un kultūrvēsturiskā viedokļa. “Latvijā bieži vien nesaprot, kādas te ir vērtības – klusums, meži, kur paklīst,
pļavas zied tādiem ziediem, kādu Nīderlandē vairs nav. Jā, naudu ar to nopelnīt nevar, bet tas ir kas vairāk. Jādomā ilgtermiņā. Ātra nauda dabu var iznīcināt, bet šie saimnieki, kuri izmanto dabisko ganīšanu, ieguldījumus atgūs nākotnē. Kad iznīcina, atjaunošana ir ļoti ilga. Zālēdāji ir svarīgi pļavu ainavu veidošanā,” domās dalās Jans van der Vēns. Uldis Rudzītis piebilst, ka Nīderlandē ganīšanai atvēlēti vairāki tūkstoši hektāru. “Ja domājam tikai par naudu, kļūstam par tās vergiem, ja veidojam vidi, kurā dzīvojam, saprotam, ka tā ir vērtība,” pārliecināts Uldis Rudzītis un piebilst, ka
teritorijas, kurās gana savvaļas dzīvniekus, intensīvai lauksaimniecībai nav piemērotas.
Tikšanās reizē domubiedri daudz runāja par valsts atbalstu šādam saimniekošanas veidam. Jans van der Vēns pastāstīja, ka Nīderlandē ar savvaļas dzīvnieku popularizēšanu nodarbojas privāts fonds un valsts atbalsts nav liels. Latvijā tas ir pat lielāks.
“Mūsu saimniekošanu nesaprot ministriju ierēdņi. Viņi domā – kas slauc govi, tas dod pienesumu, tas, kurš saglabā dabas daudzveidību, nedara neko, viņa veikums nav izsakāms naudā,” atzīst Uldis Rudzītis. Īpašnieki teritorijas, kurās ganās dzīvnieki, piesaka subsīdiju saņemšanai kā sakoptas, uzturētas. Un neviens nešaubās, ka tās tādas arī ir. Taču arī tiem, kuri tur savvaļas dzīvniekus, lai tie noēd zāli, tiek prasīts, lai pļavas augustā būtu nopļautas. “Tas ir neloģiski, jo savvaļas dzīvnieki taču tiek turēti tāpēc, lai noēstu pļavas, lai tajās ganītos visu gadu.
Iznāk, ka zirgiem un govīm jāpasaka – tagad pļavās visam jābūt apēstam, gaidiet pavasari, kad zāle atkal augs,” par ierēdņu nesapratni stāsta Uldis Rudzītis un jautā: “Kas ir videi draudzīgāk – pļavu nopļaut ar traktoru vai noganīt?”
“Tikai ar subsīdijām vien pastāvēt nevar, jādomā vēl kas cits, kā nopelnīt, jo arī savvaļas dzīvnieku turēšana prasa izdevumus, aploku uzturēšana nav lēta. Iespējas ir. Natura 2000 teritorijās ir vairākas iespējas, kā saimniekot. Aizvien populārāks kļūst ekotūrisms un dabas mācības stundas dabā,” stāsta Jan van der Vēns.
“Jaun-Ieviņās” tūrisms ir papildu nodarbošanās. Uldis Rudzītis uzskata, ka dabu nevar atraut no cilvēkiem, aplikt tai apkārt žogu. Sabiedrība jāizglīto, tai jāstāsta, kā daba ietekmē mūs, kā mēs dabu.
“Savvaļas dzīvnieku turēšana nav bizness. Dažs kāpj kalnos, cits tur savvaļas lopus. Vaļasprieks, kas prasa ieguldījumus,” atzīst Uldis Rudzītis. Vaives pagasta “Silnieku” saimniekam Ivaram Gobam aplokā ganās pieci savvaļas zirgi, divas baltas un trīs brūnas govis.
“Ar saimniekošanu iet labi. Govis un zirgi nogana ap 60 hektāru. Vasarā pārsvarā ganās, kur mežaināks. Aploki ir ap 14 kilometru. Dzīvnieki jūtas labi, vairāki Vaivē dzimušie ar Jana palīdzību atdoti citiem,” stāsta Ivars Goba un uzsver, ka dzīvnieki īpašas rūpes neprasa, bet aploks gan jāuzrauga. “Silniekos” citas nodarbošanās nav.
“Visā Eiropā tā ir jauna koncepcija ainavas izkopšanā. Ar ciršanu un pļaušanu vien galā netiks, tas ir krietni dārgāk. Savvaļas dzīvniekiem tikai jāierīko aploks, un tie izdara visu pārējo. Ganīšana ir videi draudzīgākā saimniekošana. Sākot ko jaunu, jārēķinās, ka vajadzīgs laiks, līdz jauno sabiedrība pieņem,” atzīst Jans van der Vēns un uzsver, ka vislielākā vērtība – tiek saglabāta dabas daudzveidība, šie zemnieki to dara visas sabiedrības labā. Pamazām to sāk saprast gan ierēdņi, gan sabiedrība.
Komentāri