Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Saule atgriežas, daba mostas, atnākusi Lielā diena

Sarmīte Feldmane
Dzieti Copy

Sauc sauli. Riekstu kalnā tautas vērtes kopa “Dzieti” un cēsnieki ieskandināja Lielo dienu. Foto: Sarmīte Feldmane.

Šodien, 22.martā, diena jau ir 12 stundas un 23 minūtes gara. No pirmdienas tā naktij atņēmusi valdīšanas laiku.

“Saule atgriežas, tā jāsauc ar dziesmām,” atgādināja tautas vērtes kopas “Dzieti” vadītāja Dace Balode. Vakar    Cēsīs, Riekstu kalnā, folkloristi kopā ar cēsniekiem pulksten 6.20 dziedāja, saucot sauli atgriezties. Rīta mākoņi negribēja atkāpties, bet, izskanot – spīdi nu, saulīte, Lieldienas rītā -, aiz pelēkā deķa bija saskatāmi tās stari. Pamazām sāka dziedāt putni, pārlaižoties pāri Pils parkam, sāka čivināt mazie spārnaiņi. “Trīs dienas laika lūkas ir vaļā, laika viļņi griežas un var    sajust pasaules griešanos. Daba mostas, Lieldienu saullēkts nāk ar jaunu enerģiju, atnes pavasari, aizver vārtus ziemai. Jo vairāk iesaistāmies, jo kļūstam spēcīgāki. Esam garīgi spēcīga tauta, mūs nevar piezemēt. Galva vienmēr jātur augšā,” teica D.Balode.

Pilsēta vēl tikai modās, mašīnu trokšņi nenoslāpēja dziedāšanu Riekstu kalnā. “Dzie­tiem” tā jau ir daudzu gadu tradīcija – saukt sauli atgriezties.    “Sajūtas pacilājošas. Rītā mosties pirms saules, esi dabā, jūties stiprāks,” “Druvai” atzina    Sabīne Raituma, bet Linda Lošina pastāstīja, ka draugu pulkā atzīmē visas gadskārtas. Trešdienas rītā sagaidījuši saullēktu Spāriņ­kalnā. “Arī bērni cēlās un brauca līdzi. Pakāpāmies kalnā, dziedājām, sveicām sauli, pamodinājām putnus. Spāriņ­kalnā avots tek pretī saulei, mazgājām muti,” pastāsta Linda, bet Sabīne Kalniņa    atklāj, ka maģiskajā rītā ēduši olas, bietes, dzērvenes veselībai, skaistumam, bagātībai. Pēc tam visi braukuši šūpoties.

“Gadskārtas svinot, tiek nodibināts līdzsvars starp cilvēku un dabu, starp Zemi un debesīm,” bilda D.Balode.

Rīts kļuva aizvien gaišāks, “Dzietu” dalībnieces aizbrauca uz Rūcamavotu, tam veltīja avotiņa dziesmu, mazgāja seju, bet pēc tam brauca šūpoties. Lielās dienas saullēkts sagaidīts, pavasaris iekustināts.   

Ar Lieldienām saistās gan tradīcijas, gan ticējumi. Var ticēt, var neticēt, bet piepildās taču vien tad, ja tic. Ja gribi, lai tavi vaigi zied kā rozes, pirms saullēkta apēd vismaz 13 dzērvenes. Lieldienas rītā upēs, kas tek pretī saulei, ūdens ir svēts. Ūdenī, kas tek pret sauli,  jānomazgā mute, lai neviens nevar nekā ļauna padarīt. To pasmeļ, un tas visu gadu nebojājas. Ar to var svētīt ēkas, piemēram, kūtis, lai mošķi un kukaiņi neiet tajās. Ja meita Lielajā dienā dod puisim divas olas, tas nozīmē – tu man nepatīc; ja trīs – diez kas no tevis nav; ja četras – patikt nepatīc, bet esi bagāts, tāpēc es tev piederēšu; ja piecas – jau sen uz tevi gaidu, nāc, ņem! Nemiers un nesaticība valda tajās mājās, kur olu čaumalas nesargā un samin. Lielajā dienā nededzina guni, jo tad neaug kāposti. Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi