Otrdiena, 7. oktobris
Vārda dienas: Daumants, Druvvaldis

Saskata perspektīvu sadarbībā

Druva
Mg 3162 Renamed 15526

Raunas novadā divi uzņēmumi – SIA “Dabba” un SIA “Ugunskrusts” – atraduši veiksmīgu modeli, kā sadarboties, vienam otru papildinot.

Ražo ziedūdeni

Raunas pagasta “Kalna Ennēnos” uzņēmumā SIA “Dabba” tiek ražots augu destilāts -ziedūdens. Pasaulē to jau sen pazīst kā ēteriskās eļļas blakusproduktu, bet mūsdienās ziedūdeni ražo speciāli. SIA “Dabba” vadītāja Laura Kreišmane pastāsta, ka ideja kaut ko tādu ražot radusies ceļojumos. Turklāt Laura ir dabīgās kosmētikas cienītāja.

Kopš pērnā gada nogales veikaliņos Rīgā, Cēsīs un Valmierā, arī Liepājā un citās pilsētās jau var iegādāties “Dabbas” ziedūdens astoņus dažādus aromātus. “Ceļš līdz tam nebija viegls. Ideja tika attīstīta Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatorā. Tāpat izmantoju Hipotēku bankas starta programmu,” saka Laura, piebilstot, ka augi mūsu, ziemeļu, dabā, kur lielāka

gada daļa ir tumšais laiks, pavasarī un vasarā paspēj uzkrāt milzīgu spēku un enerģiju. Viņa to ieliek pudelītēs.

Laura ir apmierināta ar sasniegto. “Protams, darāmā vēl ir pietiekami. Ja kādreiz cilvēki brīnījās, kad izdzirdēja kaut ko par ziedūdeni, tad tagad jau zina, kas tas ir, kam tas paredzēts,” viņa saka un skaidro, ka ziedūdeņus izmanto kā sejas toniku, skaistumkopšanas līdzekli, kuram atkarībā no izmantotā auga ir tonizējošas, uzmundrinošas, nomierinošas vai attīrošas īpašības.

Laika gaitā uzņēmums attīstījies, izveidota moderna ražotne. “Ražotnei tiek piegādāti svaigi augi – piparmētras, virši, kumelītes, bērzu lapas, pelašķi, aveņu lapas, vīgriezes un ābolu sula. Augus pārstrādā ar tvaiku, kuru atdzesējot tiek iegūts ziedūdens,” par ražošanas procesu stāsta Laura. Viņa zina, lai uztaisītu kvalitatīvu un labu produktu, ieguldījumi vajadzīgi lieli, jo maksā ne tikai iekārtas, bet arī sadarbība ar ekspertiem, ķīmiķiem, pat pārtikas tehnologiem, analīzes, sertificēšana un tamlīdzīgi.

Viņa akcentē, ka uzņēmums no citiem ziedūdens ražotājiem atšķiras ar to, ka tajā tiek izmantoti galvenokārt tuvējā saimniecībā audzētie augi. Ir arī īpaši produkti, kādu nav citiem, piemēram, Laura nezina nevienu, kas ražotu ziedūdeni no vīgriezēm.

Ražošanas sākumā lielākā problēma bijusi atrast izejmateriālu vajadzīgajā daudzumā. “Uzrunāju vairākus tēju audzētājus. Neviens man nevarēja piedāvāt augus tādā daudzumā, lai varētu no tiem ražot ziedūdeni,” atminas Laura. Tagad ir atrasts nopietns sadarbības partneris – SIA “Ugunskrusts”.

Izejmateriāls – speciāli audzēts

Jānis Ķesa dibinājis uzņēmumu SIA “Ugunskrusts”, kas divus gadus nodarbojas ar bioloģisko augu audzēšanu. “Bijām ar Lauru pazīstami. Zināju, ka viņai ziedūdens ražošanai nepieciešami specifiski augi attiecīgā daudzumā. Zeme man bija. Domāju, kāpēc gan tam nepievērsties,” viņš saka un uzsver, ka lielākā daļa augu tiek realizēta SIA “Dabba”, tikai neliela daļa izaudzētā nonāk citos uzņēmumos. “Svarīgi, ka visi augi tiek izmantoti svaigi. Ja no rīta tos novāc, tad dienas otrajā pusē tos var pārstrādāt. Tā ir liela priekšrocība, ka “Ugunskrusts” atrodas blakus SIA “Dabba” ražotnei. Tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kas garantē gala produkta augto kvalitāti,” klāsta Jānis. Viņš ir pārliecināts, ka attīstīties lauksaimniecībā ir iespējams vien tad, ja tiek radīta kaut kāda pievienotā vērtība. Ja tiek saglabāta doma tādā līmenī, ka vajag tikai kaut ko iesēt, novākt un pārdot, tad nākotnes perspektīvas nav diez ko iepriecinošas.

SIA “Ugunskrusts” apsaimnieko 25 hektārus zemes, no kuras daļa tiek atvēlēta dažādiem kultivētiem augiem. J.Ķesa audzē pazīstamus un mazāk zināmus augus – kumelītes, kliņģerītes, baziliku, pelašķi, piparmētras, vīgriezes un citus. “Ziedūdens ražošanā vairumā tiek pieprasītas arī bērza lapas, virši, meža aveņu lapas. Galvenokārt audzēju tikai to, par ko zinu – realizēšu. Tas ir liels pluss, ja laikus zinu, kāds būs pieprasījums. Par to, cik kilogramu vai tonnu konkrētā auga būs nepieciešams, tieku informēts jau sezonas sākumā,” stāsta Jānis. Viņš arī min, ka augu sortiments tiek dažādots, piemēram, baziliks šogad aug pirmo gadu.

Jānim patīk eksperimentēt arī ar savvaļas augiem, mēģinot tos integrēt kā kultūraugus. “Protams, katrā jomā ir vajadzīgas zināšanas. Arī es pamazām tās uzkrāju. Šobrīd uzņēmumā tiek algots darbinieks, kurš vairāk zina par katra auga specifiskajām vajadzībām. Es vairāk darbojos kā koordinators. Kopā mums labi izdodas,” papildina J.Ķesa.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi