
No nākamā gada lauku attīstības sistēma piedzīvos izmaiņas un līdzšinējo 125 novadu lauku attīstības speciālistu vietā Latvijā būs pieejami 86 lauku konsultanti. “Iemesls novadu lauku attīstības konsultantu skaita sarukumam ir finansējuma samazinājums,” skaidro Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta Fondu uzraudzības un informācijas koordinācijas nodaļas vadītāja vietniece Karīna Afremoviča.
Līdz šim lauku konsultantiem bija noslēgti līgumi ar Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centru (LLKC), kuram savukārt ir nodaļas visos bijušajos Latvijas rajonos, tālāk slēdza līgumu ar pašvaldībām, ka tās atbalstīs konsultantus ar telpām, degvielu, interneta pieslēgumu un telekomunikāciju pakalpojumiem. LLKC konsultantus finansē no ES Lauku attīstības programmas (LAP) līdzekļiem, tā kapitāldaļas pieder Latvijas valstij (99,1%) un biedrībai „Latvijas Zemnieku federācija” (0,9%). Iemesls novadu lauku attīstības konsultan- tu skaita samazinājumam ir finansējuma samazinājums plānošanas periodā.
Jau tagad ir zināmi novadi, kuros lauku attīstības konsultantu amata vietas likvidēs, tomēr jāpaskaidro, ka neviens novads bez konsultanta pakalpojumiem nepaliks, skaidro K.Afremoviča: “Arī turpmāk tiks nodrošināta novadu lauku attīstības konsultantu sniegto pakalpojumu pieejamība, bet ar mazākiem cilvēkresursiem. Jau drīzumā Vienas pieturas aģentūru (VPA) ieviešana pašvaldībās uzņēmējiem un citiem iedzīvotājiem nodrošinās iespēju pakalpojumus saņemt vienuviet.” Ieviešot Vienas pieturas aģentūras, tiks sakārtoti valsts pārvaldes sniegtie pakalpojumi, bet nav paredzēta lauksaimniecības konsultantu darbība, tomēr, pēc speciālistes stāstītā, VPA būtu jāspēj izskaidrot un novirzīt interesentus pie attiecīgā pakalpojuma sniedzēja.
Vaicāta, vai attālākos lauku reģionos tomēr lielāks uzsvars nebūtu liekams uz lauksaimniecības un lauku ražošanas attīstību, ne tik ļoti uz datorizētiem pakalpojumiem, K.Afremoviča atbild: “Uzskatām, ka abi iepriekšminētie viens otru neizslēdz, tieši pretēji – viens otru papildina.”
Dažos novados, kā, piemēram, Jaunpiebalgā, jau tagad zināms, ka līdzšinējais lauku organizators (konsultants) amatu saglabās. Domes priekšsēdētājs pārliecinājies, ka iedzīvotāji izmanto konsultantes palīdzību, viņa lauksaimnieku problēmu risināšanā ir viskompetentākā, turklāt gadu gaitā labi iepazinusi katru novada saimniecību. Pašvaldības vadītājs Laimis Šāvējs uzsver: “Pašvaldībā šāds amats bija arī pirms iepriekšējā plānošanas perioda, esam pārliecinājušies par tā nepieciešamību. Kad vēl nebija skaidrības, kā viss izvērtīsies, jau laikus nolēmām šo amatu pašvaldībā saglabāt un, ja tas izrādītos nepieciešami, finansētu no pašvaldības līdzekļiem.” Tagad domes deputāti zina, ka šāds solis nebūs jāsper.
Vecpiebalgas novada pašvaldības vadītāja Ella Frīdvalde-Andersone apstiprināja, ka lauku konsultanta amats arī turpmāk darba apvienošanas kārtībā uz pusslodzi tiks saglabāts, vien būs arī cits finansētājs: “Vecpiebalgas pašvaldības lauku konsultants turpinās savu līdzšinējo darbu, jo vēl jau grūti pateikt, vai VPA sevi attaisnos.”
Amatas novada pašvaldības vadītāja Elita Eglīte ir pārliecināta, ka zemnieki arī ar šo reformu veiksmīgi tiks galā, jo tas, kas pēdējo 15 gadu laikā nācis pāri lauksaimnieku galvām, ļauj domāt, ka viņi spēs adaptēties arī tagad: ”Mums pagaidām nav informācijas, vai Nītaurē lauku konsultanta vieta paliks vai tiks likvidēta. Turklāt Amatas novada lauku konsultants nav Amatas novada pašvaldības darbinieks, līdz ar to mums nav nekādas informācijas par viņa tālāko likteni, kamēr mums neviens nav piedāvājis uzturēt konsultantu no pašvaldības budžeta līdzekļiem, šāds jautājums nav mūsu dienas kārtībā.”
Pašlaik notiek gatavošanās darbi VPA punkta atvēršanai Nītaurē, un decembra pirmajās dienās tas sāks strādāt. E.Eglīte gan neredz lauku konsultantu VPA struktūrā: “Šis konsultants strādā tikai ar zemniekiem, bet VPA sniegs visa veida pakalpojumus.”
Vaicāta, vai VPA darbinieks spēs sniegt pietiekami plašu un izsmeļošu informāciju arī zemniekam, priekšsēdētāja vērtē duāli: “Mums ir viens lauku konsultants Nītaures pagastā, bet tas nenozīmē, ka viņš sniedz konsultācijas visiem zemniekiem. Amatas novads ir liela teritorija, saimnieki šeit risinājumus rod paši vai konsultāciju meklē citviet. Protams, vienmēr atradīsies kāda daļa, kurai šie konsultanti būs vajadzīgi, jo dažs saimnieks nestrādā ar e-sistēmām, bet, manuprāt, konsultantam ir ne tikai jāsniedz informācija, bet arī jāiegūst atgriezeniskā saite – statistika par vietējiem iedzīvotājiem, par problēmām nozarē un idejām, kā tās risināt, bet tā tas nenotiek. Tā nebūs īsti taisnība, ka lauksaimnieciskā ražošana ir tik ļoti atkarīga no lauku konsultanta, ka zemnieks bez tā nevar iztikt, tas būtu pārspīlēti teikts. Lauksaimnieks ražo neatkarīgi no tā, vai viņu apkalpo tuvāk vai tālāk.”
Jau zināms, ka Cēsu kultūrvēsturiskajā rajonā LLKC lauku konsultantu slodzes samazinās Cēsu, Raunas, Līgatnes novadā, daļēji Pārgaujas, Vecpiebalgas, Priekuļu novadā.
Savukārt zemnieku viedokļi par lauku konsultantu lietderību dalās. Amatas novada Zaubes pagasta lielsaimnieki Šarapovi saka: ”Mēs esam saviem spēkiem izlauzušies cauri gan papīru, gan prasību kalniem. Dators apgūts, jo dzīve piespieda. Tagad jūtamies pietiekami spēcīgi, ar novada lauku konsultantu saistāmies reizi vai pāris gadā, kad jānodod dati. Iespējams, šāds pakalpojums vairāk nepieciešams mazajām saimniecībām, kurās dzīvo vecāki ļaudis, kas tik labi neorientējas internetā vai neizprot ES prasības. Mēs varam iztikt, cik parunājam ar līdzīgiem, arī viņi tiek galā saviem spēkiem. Turklāt mēs esam diezgan mobili, ja nepieciešams, varam aizbraukt tieši uz vajadzīgo institūciju, lai nokārtotu formalitātes.”
Bet Raunas “Ezernieku” saimniece Anita Ezeriņa pauž sašutumu un saka, ka bez savas lauku konsultantes sīkzemniekiem būs grūti: “Tāds konsultants ir ļoti vērtīgs, it īpaši kad jāsūta vai jāsagatavo informācija Lauku atbalsta dienestam. Līdzšinējais konsultants vienmēr palīdzēja zemniekiem aizpildīt veidlapas, paskaidroja, kur kas jāraksta, mājās ar saviem spēkiem es netiktu galā, kur nu vēl tie sīkzemnieki, kas ir gados un datoru nepārzina. Mūsu lauku konsultants vienmēr pats uzņēmās iniciatīvu, ja tika plānota saistoša sapulce, mūs personīgi informēja. Viņa zināja katru saimniecību, katra apstākļus: kuram vajag piezvanīt, pie kura aizbraukt, kam caur kaimiņu jānodod ziņa. Tas nozīmē, ka, ja jau tagad ir slikti, tad būs vēl sliktāk. Vairs tuvumā nebūs neviena, kas saprotamā valodā zemniekam, lielam vai mazam, izstāstīs sarežģītas lietas, ieteiks labāko un piemērotāko risinājumu un vēl palīdzēs nokārtot formalitātes e-vidē.”
LLKC Cēsu nodaļa joprojām atrodas Priekuļu Agrocentrā, un tās darbinieki ir pieejami un atvērti sadarbībai ar visu novadu lauksaimniekiem. Bez pakalpojuma zemnieki nepaliks, taču daudziem nāksies kļūt mobilākiem, zinošākiem jaunākajās tehnoloģijās. Agrocentrā Priekuļos pieejami arī citu iestāžu pakalpojumi: Pārtikas un veterinārais dienests , Valsts augu aizsardzības dienests, Lauksaimniecības datu centrs, Sertifikācijas un testēšanas centrs, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra u.c. Sarežģītajā finanšu situācijā LLKC ir rosinājis pašvaldības, veidojot jauno budžetu, neazmirst par iespējām un lietderību atbalstīt konsultantu pieejamību tuvāk iedzīvotājiem.
Komentāri