Nežēlīgas uguns liesmas pirms mēneša plosījās Jaunpiebalgas novada zemnieku saimniecībā „Mazvieķi”, nodarot skādi teju 70 tūkstošu eiro apmērā.
Laimas un Gunāra Ciekuržņu ģimenei šī vasara ir sagādājusi nepatīkamus notikumus. Liesmas nopostījušas 25 gadu darbu. Saimnieki ilgi nav varējuši atgūties pēc notikušā.
Liesmas pārsteidza naktī, kad visi gulēja. Uguns bija pārņēmusi saimniecības ēku un kūti ar visiem lopiņiem, no kuriem dažus izdevās glābt, bet vairākus paņēma uguns. Liesmas bija plosījušās aptuveni 300 kvadrātmetru platībā. Kā stāsta saimnieki, tā bija saimniecības ēka, zem kuras jumta atradās gan dzīvnieku novietne, gan noliktava, un galdnieka darbnīca nodega gandrīz līdz pamatiem. „Kāds augstāks spēks mani pamodināja vienos naktī. Ieraudzīju logā oranžu atblāzmu. Tobrīd likās, ka pagalmā ir sabraukušas automašīnas. Pieeju pie loga un skatos, ka no blakus esošās ēkas stiepjas sarkanas liesmas, un tālākais jau kā traģiskā kino – nakts, mājās mazi bērni, viens no tiem invalīds, šoks, neziņa, ko ķert, ko grābt, kam zvanīt,” traģiskos notikumus atminas Laima.
Ciekuržņi min, ka pirmie bijuši klāt Jaunpiebalgas brigādes ugunsdzēsēji. Tie ar ūdeni nolēja pirti, māju un pagalmu, lai liesmas netiek tālāk. Ieradās arī papildspēki no Cēsīm. Dzēšanas darbi turpinājās līdz septiņiem rītā. „Tik tikko paguvu izglābt tehniku, izbraucu no novietnes traktoru. Visapkārt bija nežēlīgs karstums,” papildina Gunārs un piebilst, ka ir uzsākts kriminālprocess un nelaimes cēloņus skaidrošot policija. Saimnieki neņemas ne spriest par notikušā cēloņiem, ne kādu vainot.
No dzīvniekiem aizgāja bojā truši, vairāk nekā divdesmit vistas. Par laimi, aitas bija ganībās, tādēļ tās ir sveikas un veselas. To, kas tobrīd bija zem jumta, ir grūti uzskaitīt. „Jāiet pie darba, bet nav ne kapļa, ne dakšu, ne spaiņa. Viss jāgādā no jauna. Nemaz nerunājot par Gunāra darbnīcu, kur atradās galdniecības iekārtas. Sadega arī automašīna, ar kuru pārvadājām jērus. Vairs nav pat dzirkļu, tādēļ aitas šoruden, visticamāk, paliks necirptas,” nosaka Laima, kurai sirds sāp par katru mantu, sākot no šā gada ķiršu konservu burciņām līdz automašīnai.
Saimnieki uzsver, ka dzēšanas darbi bijuši veiksmīgi, jo izglābta dzīvojamā māja, kas atrodas tikai dažu metru attālumā no nodegušās ēkas. „Daudz nemaz netrūka, lai viss izvērstos traģiskāk. Laime nelaimē. Liesmas bija tik lielas, ka jau sliecās līdz dzīvojamās mājas jumta korei. Par uguns plosīšanos liecina arī koku un krūmu apdegušie zari, melns caurums netālu esošās pirts jumtā,” Laima rāda un stāsta, kā viss noticis.
Neliels mierinājums ir fakts, ka saimniecības ēka bija apdrošināta, tādēļ kādu daļu zaudējumu izdosies atgūt. Eksperti secinājuši, ka pavisam nodeguši 65 procenti ēkas. Tas tāpēc, ka zem tā paša jumta bijis pagrabs, kurš palicis gandrīz neskarts, bojāts tikai jumts.
Palīdzību ugunsgrēkā cietušajiem sniegusi Jaunpiebalgas novada dome, izsniedzot kompensāciju, kā arī atvedot kravu malkas, jo lielākā daļa ziemai sarūpētā kurināmā sadega. Ciekuržņi ir pateicīgi visiem, kas nepalika vienaldzīgi, īpašu paldies sakot radiniekiem un Jaunpiebalgas novada pašdarbības kolektīviem, kas piedalījās gruvešu sakopšanas talkās. „Gribējās, lai apkārtne pēc iespējas ātrāk atgūst kaut cik normālu skatu. Tomēr daudz ātrāk arī neko nevarējām novākt, jo procedūras, kas saistās ar izmeklēšanu un apdrošināšanu, vilkās ilgi. Vienā dienā atbrauca policija, nākamā citi eksperti, tad apdrošinātāji, un tā nedēļas garumā. Pagāja piecas dienas, līdz tikām pie elektrības. Pamazām mēģinām atjaunot apkārtni, arī tagad viss vēl nav sakopts. Piemēram, pagraba jumta vietā nupat uzbērām zemi, pēc ugunsnelaimes tam būs jauns – apstādījuma tipa jumts,” papildina Laima un min, ka saimniecības ēku iecerēts atjaunot tikai daļēji, galvenokārt būs vajadzīga kūts aitām.
Sava veida palīdzības akciju nelaimē cietušajiem uzsācis Laimas brālis Jānis Bankavs, kurš sociālajos tīklos izplatījis vēstuli, aicinot cilvēkus iegādāties “Mazvieķu” saimnieku brīnišķīgos darbiņus, izmantot viņu lauku tūrisma piedāvājumu un iepazīt saimniecību. Norādīts arī ziedojuma konta numurs. Un Laima apliecina, ka nauda kontā ienāk. Ziedotāji ir gan tāli radinieki, gan cilvēki, kurus ģimene pazīst pēc kādas tikšanās reizes. Ciekuržņi ir pateicīgi par atsaucību, un saka, ka šī naudiņa, visticamāk, tiks krāta ūdens sūkņu iegādei, lai ziemā dzirdinātu aitas.
Laima grib atgādināt, ka cilvēkiem nevajadzētu palikt vienaldzīgiem, redzot liesmas, un nav svarīgi, vai deg
maza pirtiņa vai dzīvojamā māja: „Tonakt izskrēju pagalmā naktskreklā, tālumā redzēju divus cilvēkus. Viņi tur stāvēja labu laiku, vēlāk piegāju klāt, aprunājos. Pārmijot vārdus par glābēju izsaukšanu, noskaidrojās, ka viņi nebija neko darījuši, un, reaģējot uz manu izbrīnu, teica – vai tad jūs paši nepiezvanījāt? Interesanti, cik ilgi viņi būtu vērojuši notikušo kā izrādi, vai līdz liesmās būtu arī dzīvojamā māja, kurā ir ģimene ar vairākiem cilvēkiem? Ugunsnelaimē katra minūte ir no svara. Iespējams, varbūt viss būtu izvērties citādi, ja atrastos kāds, kas par ugunsnelaimi ziņotu ātrāk. Sabiedrības vienaldzība pret citu nelaimi ir pārsteidzoša,” tā L.Ciekurzne.
Ilze Fedotova
Komentāri