Adventes un Ziemassvētku laikā vairāk domājam, kam pateikties un dāvināt. Bet vai tikai svētkos? Varbūt tā varētu būt katra diena, kad kādam pateicamies, iepriecinām. Ne jau vienmēr vērtība ir lielās dāvanās. Bieži vien pietiek ar pavisam mazu sīkumu, ar labu vārdu, palīdzīgu roku. Neviens darbs nav paveicams bez citu palīdzības vai līdzdalības. Visi cilvēki un viņu darbi ir saistīti cits ar citu kā ķēdes locekļi. Kāpēc mums trūkst cieņas un pazemības pret cilvēku darbu? Kāpēc ar savu attieksmi sāpinām tos, kuri ir mums blakus?
Pateicība atver acis, lai saredzētu sīkos ikdienas notikumus, kur cilvēku mīlestība, gādība nāk mums pretī. Tā iekrāso mūsu ikdienu, padara mūs bagātākus. Pateicība par to, ko esam saņēmuši no Dieva, ko cilvēki mums darījuši labu un ko mēs būtu varējuši izdarīt kādam par prieku. Sagādāt prieku citam cilvēkam! Prieks rodas sadraudzībā, mīlestībā, Dievkalpojumā.
Komentāri