Piektdiena, 3. oktobris
Vārda dienas: Elza, Ilizana

Sadodas rokās – aizstāvībai

Druva
200903102033198520

Vakar pusdienas laikā laukos pie daudzām skolām iededza ugunskurus.

Bērni un pieaugušie uz īsu brīdi pameta skolas telpas, lai sastātos ap dzīvo uguni, sadotos rokās un vairotu cerības, ka mazās lauku skolas turpinās pastāvēt, ka ekonomiskās krīzes un reģionālās reformas ietekmē Latvijā tās netiks masveidīgi slēgtas.

Bažām ir pamats. Par to signalizē politiķu izteikumi, Izglītības un zinātnes ministrijas politika, pirmie ministrijas aprēķini par naudas daudzumu un pedagogu darba likmēm, ko jaunajā mācību gadā saņems un varēs atļauties laukos – skolās ar nelielu audzēkņu skaitu.

Amatas pamatskola ar vidēji klasē

desmit skolēniem un izglītības iestādē kopā 90 audzēkņiem ir viena no tām, kura pēc iecerētās jaunās sistēmas „Nauda seko skolēnam” ieviešanas saskarsies ar sarežģījumiem. Direktore Aleksandra Freivalde, ieraudzījusi pirmās aplēses par valsts mērķdotācijas jauno sadalījumu, skaidri redz, ka nepietiks pedagoģiskās likmes un finansējuma, lai nodrošinātu skolā tik vajadzīgus speciālistus kā logopēdu, psihologu, pagarinātās dienas grupas skolotāju.

„Mums nešķita svarīgi, ka uz akciju mazo skolu atbalstam aicina kāda no partijām, bet svarīgi saliedēties pašiem, jo būs jāpārdzīvo grūti laiki, jācīnās par nelielo skolu pastāvēšanu,” pēc laukā kopīgi nodziedātas tautas dziesmas „Bēdu manu lielu bēdu” atzina A.Freivalde. Amatas pamatskolā šī ir projektu nedēļa, un

klasēs viens no uzdevumiem ir izpētīt, cik daudz enerģijas un degvielas tiek tērēts ceļā uz skolu. Tā kā skolēni var izmantot vietējo skolu, bērni vidēji mēro

3 – 10 kilometrus. Bērniem arī šos attālumus pārvarēt ne visos gadalaikos ir vienkārši.

Veselavas pamatskola pēc dziedāšanas un uzrunām pie ugunskura par savu līdzdalību akcijā paziņoja tās rosinātājiem – partijai „Visu Latvijai”. „Rīkotāji solīja, ka apkopotā informācija, kā arī fotogrāfijas tiks nogādātas Saeimā. Tas būs stāsts arī par mums – skolu Veselavā,” sacīja direktora vietniece Ērika Arāja. „Bērni

saprot problēmas būtību un ieklausās. Visi kopā aizdomājāmies,

kas var notikt ar mums, ja laukos iznīdēs skolas, ja no laukiem aizies ģimenes. To vajadzētu saprast arī Rīgā, ka galvaspilsēta nav vienīgā. Laukos jau zeme paliks. Bet kur paliks valsts un tauta?”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi