“Tā viņi pie mums dzīvo. Vienu dienā vienā pagasta malā, nākamajā jau citur. Dažreiz abi kopā, citreiz pa vienam, “ par Inešu pagastā vēl tagad redzamajiem stārķiem saka Sarmīte Beķere. Abi baltie putni pat nedomā doties uz siltām zemēm.
“Kur tik dzird, ka traktors strādā, tā ierodas,” stāsta “Brīvnieku” saimniece Biruta Riekstiņa, pie kuras mājas “Druva” ieraudzīja stārķi. Todien tika arta zeme un stārķis staigāja līdzi traktoram, apvērstajā velēnā lasīja sliekas un dažādus kukaiņus. Kad gribējām pieiet tuvāk, putns pamuka nostāk, tad pacēlās spārnos un aizlaidās uz lauka otru malu, lai turpinātu meklēt ko ēdamu.
Inešos ik dienu pagasta ļaužu sarunās ir arī stārķi. Viens otram stāsta, kur svēteļus redzējuši. Putni, šķiet, jūtas labi, to lidojums ir cēls kā jau stārķiem un neizskatās, ka būtu kāda kaite vai spēka trūktu.
“Mēs jau uztraucamies, kas ar putniem notiks, kad uznāks ziema. Bet palīdzēt neko nevaram,” atzīst Sarmīte un piebilst, ka arī tajās pāris dienās, kad uznāca neliels sals, stārķi jutušies labi, staigājuši pa pļavām.
Ne jau tikai Inešos vēl sastopami stārķi. Kā liecina portāls putni.lv, tie redzēti vēl vairākās vietās Latvijā. Novērojumi liecina, arī bez cilvēku palīdzības dažkārt stārķiem izdevies pārlaist ziemu. Protams, viss atkarīgs, kāda tā būs. Ja ūdeņi neaizsals un putni varēs tikt pie zivīm, tiem ir cerības izdzīvot.
Diemžēl Latvijā
nav dienestu, kas uzņemtos
rūpes par putniem, kuri apdraud savu dzīvību. Iejaukšanās dabas noliktajos likumos ne vienmēr ir tas labākais risinājums.
Komentāri