
Daina Elksne dzīvo “Vecķīšu” mājās, kas atrodas apmēram divus kilometrus no Melnbāržu ciema Zosēnu pagastā, Jaunpiebalgas novadā. Viņa gatavo veselīgus našķus pēc svaigēšanas metodes, bet tiešajos pārdošanas pulciņos viņas produkciju pazīst pēc marķējuma “Meija”.
Šogad Dainu esam pieminējuši saistībā ar viņas dalību Jaunpiebalgas novada pašvaldības izsludinātajā projektu konkursā “Jauniešu biznesa ideju konkurss uzņēmējdarbības uzsākšanai Jaunpiebalgas novadā”, taču viņas apņēmība un motivācija darboties izpelnās patiesu uzmanību.
Daina nākusi pasaulē ar alerģisku ādas slimību, kuras viens no raksturīgākajiem simptomiem ir nieze. Slimība nav smaga, taču sadzīvot ar to ir grūti. Sieviete atzīst, ka viņas vecāki izmēģinājuši teju vai visu, lai meitai palīdzētu: “Vecāki veda gan pie tradicionālajiem, gan netradicionālajiem ārstiem, taču ievērojamu rezultātu nebija, tieši pretēji, gadījās, ka ārsta izrakstītās zāles izraisīja vēl lielāku slimības saasinājumu. Tolaik ārsti neuzsvēra, cik liela nozīme veselības sakārtošanā ir veselīgam uzturam.” Tomēr, gadiem ejot, Daina pati atklājusi veidu, kā sev palīdzēt. Atslēga visam bijusi svaigēšana.
Jaunā mājražotāja studējusi starptautisko mārketingu Dānijā, strādājusi Anglijā, bet 2012. gadā atgriezusies Latvijā, un pirms diviem gadiem pārcēlusies no Rīgas uz laukiem. Dainas idejas par veselīgu našķu ražošanu nāk tieši no gūtās pieredzes ārvalstīs: “Strādājot Anglijā, sāku pievērsties savas veselības sakopšanai, sākot svaigēšanu. Netālu no darba atradās svaigu augļu un kokteiļu stends, kurā pārdeva veselīgus našķus svaigēdājiem. Katru dienu devos turp pusdienot, atklāju daudz dažādu ēdienu un garšu, līdz iepazinos ar īpašniekiem Mani aizrāva tas, ko viņi dara, kā strādā ar klientiem. Kopā ar šiem cilvēkiem piedalījāmies svaigēšanas kursos Londonā, un man radās pirmā ideja par līdzīgu stenda izveidi. Mācoties kursos, sapratu, kāda tehnika būs nepieciešama, lai turpmāk saviem spēkiem pagatavotu gardos našķus. Atgriežoties Latvijā, secināju, ka te svaigēšana ir agrīnā stadijā un līdz galam neapgūta niša, cilvēki nepazīst visas lieliskās iespējas, ko tā sniedz, tas mani stimulēja izmantot iegūtās zināšanas un sākt darboties.”
Sākotnēji līdztekus darbam bankā Daina vakaros gatavojusi našķus, par tiem saņemot pirmās pozitīvās atsauksmes, tomēr šāds darbošanās modelis neesot bijis īpaši veiksmīgs. Mainoties dzīves situācijai, jaunajai ģimenei esot pavērusies iespēja piepildīt domu par dzīvošanu laukos: “Mēs ar vīru jau zinājām, ka vēlamies pārcelties uz laukiem, un savu izvēli nenožēlojam. Laukos atrast darbu ir pagrūti, tieši tāpēc sapratu, ka šī ir īstā vieta, lai ar jaunu sparu un pilnībā realizētu savas biznesa ieceres,” uzsver jauniete.
Izejvielas jaunā uzņēmēja sagādā, sadarbojoties ar bioloģiskajām saimniecībām un garšvielu veikaliņiem: “Daļu dārzeņu man šogad izaudzēja Laima Kuzmina no Jaunpiebalgas, griķus pasūtu no bioloģiskās saimniecības “Eicēni”, sadarbojos ar saimniecību “Galdiņi”, bet riekstus un žāvētos produktus iepērku no Igaunijas.” Daudzi no dārzeņiem, kas pārtop našķos, ir izaudzēti piemājas dārzā, ļaujot dabai pašai ar visu tikt galā.
Piedāvāto produktu klāstā ir “Kalē čipsi ar papriku”, kurus izgatavo no īpašas šķirnes lapu kāpostiem, Indijas riekstu un paprikas mērci: “Kalē kāposts ir ļoti vērtīgs. Tas skaitās zaļumu karalis, pilns ar vitamīniem un antioksidantiem. Varētu teikt, ka Kalē kāposts ir pirmkāposts, jo no tā tālāk veidoti visi pārējie kāposti, kurus pazīstam. Tie ir arī mani iecienītākie našķi. ” Ne mazāk iecienīti ir Dainas sarūpētie “Pikantie kraukšķi” no burkāniem un saulespuķu sēkliņām ar garšaugu piedevām, kas piemēroti kā uzkoda vai izmantojami kā maizīte. Lieliski smaržo, bet vēl labāk garšo šokolādes un griķu muslis ar žāvētām rozīnēm un dzērvenēm, pievienojot medu – var baudīt tāpat, vai arī apliet ar pienu. Vēl našķu klāstā pieejamas divu veidu enerģijas bumbas – kakao un dateļu. Populāri ir burkānu čipsi – ar kaņepju proteīnu vai akai ogu pulveri. Produkti tiek žāvēti saudzīgā temperatūrā, lai saglabātos to uzturvērtība.
Pašlaik Dainas noieta tirgi ir pāris pastāvīgie klienti un tiešās pirkšanas pulciņi Cēsīs, Rīgā un Ādažos, bet šo un to var nopirkt “Valmiermuižas” veikaliņā: “Visas izmantotās izejvielas ir ekoloģiskas, un tiešo pārdošanas pulciņu klientiem tas ir ļoti svarīgi, tāpēc domāju, ka drīzumā paplašināšu tiešo pulciņu pārdošanas apjomu.”
Pagaidām ražošanas apjomi nav lieli, jo Daina galveno uzmanību velta meitiņas audzināšanai, turklāt nu ģimenē gaidāms otrs mazulis: “Taču pēdējos mēnešos varu atvēlēt laiku sadarbības partneru un noieta tirgus meklējumiem,” stāsta Daina. “Šobrīd produkcijas ražošana ir tikai neliels papildu ienākums mūsu ģimenei, bet ejam uz to, lai tas kļūtu par pelnošu biznesu.” Pašlaik Daina ir mājražotājas statusā un ir ceļā uz bioloģiskās saimniecības sertifikātu. “Tas ir nākamais mērķis, ko gribētos sasniegt,” atklāj Daina no “Vecķīšiem”.
Komentāri