Pirmdiena, 29. septembris
Vārda dienas: Sergejs, Svetlana, Lana

Raunas Staburagam būs dubulta aizsardzība

Sarmīte Feldmane
Raunasstaburags Indarsfoto 1

Visdrīzākajā laikā pazīstamais Raunas Staburags iegūs jaunu statusu – ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis.

Vides aizsardzības un reģi­onālās attīstības ministrija izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem, kas paredz piešķirt šo statusu Inčukalna Velnalai, Jūrmalas Baltajai kāpai, Staiceles Dzelzs avotiem un Raunas Staburagam. Dabas pieminekļu saraksta papildināšana notiek reti.

Dabas pieminekļi ir daļa no mantojuma, ko saņemam no iepriekšējām paaudzēm un mums jānodod tālāk. Dabas piemineklis ir aizsargājams objekts. Parasti pie dabas pieminekļiem tiek pieskaitīti dažādi izcili vai arī reti dabas veidojumi, nelielas teritorijas, kurām ir zinātniska vai kultūrvēsturiska nozīme un ir nepieciešama saimnieciskās darbības ierobežošana vai īpaša kopšana teritorijas saglabāšanai.

Pie dabas pieminekļiem pieder – ģeoloģiski un ģeomorfoloģiski objekti, senie parki, dendroloģiskie stādījumi, dižkoki. Pie ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem objektiem pieskaitāmi dažādi avoti, iežu atsegumi, dižakmeņi, īpatnējas reljefa formas, alas.

Aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā ir 108 teritorijas, pievienos vēl trīs. “Raunas Staburagam ir dabas lieguma statuss. Šis liegums attiecas uz dzīvo dabu – augiem, aizsargājamām sugām, biotopiem, arī ainavām, bet ne nedzīvo dabu – pašu Staburaga klinti, kas attiecas uz ģeoloģiju,” skaidro Raunas pašvaldības vides pārvaldības speciāliste Sallija Lakina un uzsver, ka dabas pieminekļa statuss – tie nebūs jauni ierobežojumi saim­niekošanā. Galvenais ierobežojums, ka nedrīkst izstrādāt kailcirti, taču pārējie galvenās cirtes veidi nav aizliegti.

Atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” Dabas aizsardzības pārvalde nodrošinās attiecīgo pašvaldību un zemes īpašnieku informēšanu par plānotajām izmaiņām.
Pa lāsītei vien gadsimtiem pilot uz sūnām, uzkrājas kaļķis, veidojas šūnakmens, un Raunas Staburags turpina augt. Tas daudziem atgādina, ka reiz pie Daugavas bija lielais Staburags, bet citiem vismaz dod priekšstatu, kas ir Staburags.

“Mūsu Staburagam tagad būs dubulta aizsardzība – gan kā liegumam, gan dabas piemineklim,” saka Sallija Lakina un pastāsta, ka drīzumā tiks apstiprināts Raunas Staburaga dabas aizsardzības plāns, kura apspriešanā pērn iesaistījās visi, kuri dzīvo vai saimnieko līdzās liegumam. Kad plāns būs apstiprināts, paš­valdība varēs piedalīties projektos un piesaistīt finansējumu, lai uzlabotu apkārtnes infrastruktūru. Nākamgad plānots arī ierīkot apmeklētāju skaitītāju, lai zinātu, cik tūristu ik gadus apmeklē Raunas Staburagu. “Pēc aplēsēm, cik tūristu autobusu piestāj Raunas centrā, cik cilvēku iegriežas tūrisma informācijas centrā, gadā ap pieci līdz septiņi tūkstoši interesentu apskata Raunas Staburagu, pie tā atpūšas, pastaigājas, veldzējas,” stāsta vides pārvaldības speciāliste. Nākam­gad paredzēts labiekārtot stāvlaukumu, sakārtot pievedceļu, tualetes.

“Raunas Staburags ir mūsu lepnums. Par to zina visā Latvijā, un mūsu pienākums ir to sargāt,” atgādina Sallija Lakina un uzsver, ka pašvaldība devusi savu atzinumu dabas pieminekļa piešķiršanai Raunas Staburagam. Te gan vērts atcerēties, ka nekāds statuss neko neaizsargās, ja cilvēkiem trūks sapratnes, viņu vērtību skalā daba nebūs iezīmēta.

Biedrība “Ziemeļvidzemes ģeoparks”, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, par Latvijas gada ģeovietu šogad nosaukusi Raunas Stabu­ragu. Ūdens “Mangaļi” ražotāji Raunas Staburagu šogad nosaukuši par vienu no simts Latvijas ūdens dižvietām, jo tās vislabāk raksturo Latviju. Tās apvītas ar leģendām un stāstiem un iedvesmo mūs vairāk novērtēt Latvijas vienu no lielākajām bagātībām – ūdeni.

Raunas Staburags ir ainavisks šūnakmens kupols Raunas krastā, kas ievērojams kā šobrīd lielākais avotu kalķakmens veidojums Latvijā, kas saglabājies, cilvēka nepārveidots. Daudzi citi Latvijā ir vai nu norakti, vai, kā Dau­gavas Staburags, atrodas ūdenskrātuves dzelmē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi