
Gandarījums. Izstādē sarunā ne tikai par aušanu Inga Pētersone ( no kreisās),Rudīte Platā, Vija Vaišļa, Ilona Aļļēna un Silvija Kručāne. FOTO: Sarmīte Feldmane
Raunas pagastmājas izstāžu zālē pavasara krāsas spoguļojas audumos – dreļļos, lupatdeķos, brunčos, jostās, segās. Audēju kopas “Drellis” audējas priecē ar pēdējos gados tapušajiem darbiem un izstādē “Dreļļa līkloči gadsimtu griežos” atskatās uz vairāk nekā pusgadsimtā paveikto.
“Par aušanas pulciņa sākumu uzskatām 1975. gadu, bet Raunā audējas strādājušas vienmēr. Pirms tam nāca kopā slimnīcas verandā, tikās pie pieredzējušām audējām mājās,” stāsta “Dreļļa” audēja, ilgus gadus arī audēju kopā pulcētāja Vija Vaišļa. Viņa atceras, kā pulciņa audējām bija vien divu metru platās stelles. Lai austu ko lielāku, savas stelles atvēlēja Zenta Silāja un Līvija Turciņa, kuru mājas bija tikšanās un darbošanās vietas. Tāpat uz Ausmas Skultes, Ausmas Jermacānes, Anitas Bērziņas, Elzas Grundules, Veltas Karitones stellēm tapa dvieļi, sedziņas, grīdceliņi, spilvendrānas, salvetes, šalles, villaines.
Gadu gaitā mainījušās audējas, tāpat pulciņa telpas, bet cauri laikiem saglabāta vēlēšanās radīt, saglabāt iepriekšējo paaudžu prasmes. Izstādē redzami arī kādreizējo audēju darbi. Raunas audēju darbi bijuši visās Latvijas lielajās tautas mākslas izstādēs. Tekstildarbu izstādei”Pļava”, kas vasarā notiks Rīgā, eksperti izraudzījušies arī V.Vaišļas segu.
Šodienas “Drellis” apvieno 13 dažādu paaudžu raunēnietes. Inga Pētersone ir viena no jaunākajām pulciņa dalībniecēm. “Pirms septiņiem gadiem atgriezos Raunā. Bija kārtējā akcija “Satiec savu meistaru”, atnācu, apskatījos un paliku. Tā jau sešus gadus mācos aust. Man ļoti patīk,” pastāsta Inga. Viņas pūrā ir pašas austie lupatdeķi, liels galdauts, dvieļi, pabeigta pirmā sega. “Pirms atnācu pie audējām, par aušanu neko nezināju, pat kārtīgas stelles nebiju redzējusi. Vienīgi skolā uz zīmuļiem sējām grāmatzīmes,” ar smaidu stāsta raunēniete.
“Dreļļa” vadītāja Rudīte Platā uzsver, ka audējas aizvien apgūst jaunas tehnikas, rada mūsdienīgus, praktiskus darbus. ““Drellis” ir spurains, radošs. Ar jauno jāieinteresē, jo katrai audējai patīk kas savs,” teic vadītāja un atgādina, ka amatnieks mācās visu mūžu. Ierosmi Raunas audējas meklē ar roku rakstītajā Raunas aušanas grāmatā. Tajā ir dažādi audumu raksti, nītījumi.
Sarunās audēja atzina, ka būtu vērts apkopot un izdot Raunas aušanas grāmatu, kurā gan iepriekšējo paaudžu, gan mūsdienu audēju pieredze.
Izstādes atklāšana bija arī muzikāls ceļojums. To bija sarūpējušas Ilona Aļļēna un Ilze Petrovska, arī bērnu ansamblis. Dziesmas, pazīstamas melodijas mijās ar stāstiem. Ilona atcerējās, kā audējai Silvijai Kručānei pasūtījusi Raunas brunčus. “Bija jāgaida krietns laiciņš, līdz varēju būt lepna mātes meita. Ļoti lepojos, ka man ir Raunas tērps. Un brunčos ir arī apslēptā kabata telefonam. Mājās ir arī Silvijas dāvināta sedziņa. Ilgi lūkoju, kura ir labā, kura kreisā puse, bet tādas nav. Apbrīnoju audēju pacietību un prasmes,” pārdomās dalās raunēniete.
Pārsteigumu audējām sagādāja bērnu ansamblis. “Kādā bērnu pasākumā pārspriedām par audēju gaidāmo izstādi, nodomājām, ka viņas vajadzētu pārsteigt. Tad arī mammām radās ideja, ka bērni varētu nodziedāt kādu dziesmu. Ilona Aļļēna apņēmās pamācīt. Tā februārī izveidojās piecu klases biedru ansamblis,” atklāj Raunas Kultūras centra vadītāja Linda Vecgaile. Viņa tāpat kā izstādes atklāšanas apmeklētāji uzsver, ka audējām uzdāvināts mīļš pārsteigums.
“Dreļļa” stellēs uzvilkti jauni audumi. Top segas, brunči, galdauti, lupatdeķi. Bet izstādē ikviens var pārliecināties, ka raunēnietes ir prasmīgas audējas, tur godā tradīcijas, tās iedzīvina mūsdienīgos audumus, no kuriem top ikdienā noderīgas šalles, somas.
Komentāri