
Divas nedēļas Raunas pilsdrupās strādāja arheologi. Tāpat kā iepriekšējās vasarās darbi notika arheoloģes Sandras Zirnes vadībā.
”Te bijusi saimniecības ēka,” rādot atsegto laukumu, pie kura malas stāvot, skats veras pāri uz baznīcu, saka arheoloģe. Izrakumi arī šovasar bijuši atradumiem bagāti. Pils un senie apraksti liecina, ka te bijis piena kambaris. ”Un ne tikai, droši vien arī saimniecības virtuve, jo atradām daudzus dažāda lieluma, smalkuma nažus. Starp atradumiem ir arī sprādze, durvju apkalumi, desmit baltā māla pīpju fragmenti ar dažādiem ornamentiem, uzpirksteņi,” stāsta arheoloģe un uzsver, ka vērtīgākās ir deviņas zviedru laika ar 1625.gadu datētas monētas. Tās atrada vienkopus, varbūt kāds pazaudējis maciņu. Monētas arheologiem ļauj precīzi noteikt laiku – 17.gadsimts.
Arheologu ieguvumos arī dobtie krāšņu podiņi, krāsns podiņu dekori. Ir arī zili balti glazētu trauku daļas. Mūris atsegts 85 centimetru dziļumā, atsedzot konstrukcijas, skaidri redzamas vairākas telpas. Rudenī tās tiks konservētas, bet nākamvasar darbi turpināsies.
”Cilvēkiem vislabāk patīk, ja var paši savām acīm redzēt. Pienāk pie laukuma malas, izlasa informāciju un apskatās. Tagad labi var redzēt, kā pilī plosījušies ugunsgrēki, kas būvēts pamatīgi, kur izmantoti vecie materiāli. Tā ir mūsu nākotnes iecere – veidot brīvdabas ekspozīciju,” stāsta pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis un piebilst, ka drīzumā pie šīs vasaras izrakuma laukuma būs informatīvs stends. ”Kad strādājām, par pili un mūsu atradumiem interesējās zviedri, igauņi, brīvdienās iegriezās daudzas ģimenes. Tūristiem par Raunu ir liela interese,” uzsver arheoloģe Sandra Zirne. Nejauši
Raunā viņa satikusi kolēģi no Tartu, kura bijusi ekskursijā. Liels bijis igaunietes pārsteigums, ka Raunā tiek strādāts kompleksi – rok un konservē. Te veidojas brīvdabas ekspozīcija.
”Izrakumi pilsdrupās notiek lēni un pamatīgi. Var jau ātri par miljonu visu izdarīt un pēc tam nezināt, kur iegūto likt, kā izmantot vietu. Svarīgi, ka Raunā jau vairākas vasaras strādā tie paši speciālisti. Palīdz skolēni, kuri vienaudžiem stāsta par pili, atradumiem, un jauniešos veidojas pietāte pret šo vietu, ” domās dalās pašvaldības vadītājs, bet arheoloģe piebilst, ka, šovasar atgriežoties, viss pilsdrupās bijis tāpat kā rudenī atstāts, nekas nebija aiztikts.
Raunēniete Elīze Tūtere pērn tikai skatījusies, kā skolasbiedri strādā izrakumos, tas ieinteresējis, šovasar meitene pati bijusi arheologu vidū. ”Tas bija interesanti. Izraku kaulus, stikla gabaliņus, sarūsējušas naglas,” atklāj Elīze un piebilst, ka droši vien arī nākamvasar strādās pilsdrupās.
”Raunas pilsdrupās iegūtos atradumus nododam Cēsu muzejam. Kad Raunā būs savs, varēs deponēt. Pils Raunai ir neizmērāma vērtība,” uzsver Sandra Zirne un piebilst, ka vēstures izzināšana par Raunu turpināsies. Ziemā speciālists izpētīs atrastos dzīvnieku kaulus, tiks iegūta informācija, ko pilī ēduši.
”Ja valdība nedod investīcijas, paši rokam naudu. Mēs pat zinām, kur jārok,” gandarīts par arheologu šīs vasaras paveikto bija Andris Neimanis un piebilda, ka pašvaldība arī nākamgad budžetā paredzēs naudu arheoloģiskajiem izrakumiem. Šogad pašvaldība no Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas saņēma septiņus tūkstošus latu konservācijas darbiem, bet pati pilsdrupu teritorijā dažādos darbos ieguldīja vairāk nekā 20 tūkstošus.
Komentāri