Darba grupa vienojusies par to, ka piemiņas vietai jāatspoguļo represiju lielie apmēri, ilgais laiks – 40. un 50. gadi, iedzīvotāji slāņi, pret kuriem represijas vērstas – ģimeņu deportācijas, leģionāru un nacionālo partizānu iznīcināšana. Nolemts, ka precīzi tiks noskaidroti Latvijā nomocīto un Sibīrijā bojā gājušo Cēsu rajona iedzīvotāju vārdi un uzvārdi, lai tos iekaltu piemiņas akmenī. Pēc aptuvenām aplēsēm tie būs ap 500 uzvārdi. Taču precīzu datu pagaidām nav. Arhivāri, vēsturnieki, arī represēto biedrības dalībnieki ir apņēmības pilni sākt izpēti un apkopošanu. Darba grupa pēc laika vērsīsies arī pie sabiedrības, lūdzot sniegt datus par viņiem zināmajām represijām, jo par visām nevarēs atrast dokumentus Latvijas valsts arhīvā. Skaidrs, ka tur nevarēs uzzināt par mežos iznīcinātajiem nacionālajiem partizāniem.
Iniciatīvas grupa diskutēja par ģeogrāfisko izvēli. 40. gados Cēsu apriņķis bija lielāks nekā tagadējais rajons. Astoņi no tā pagastiem ietilpst Madonas, Gulbenes, Valkas rajonā. Nolemts, ka Cēsu dome vērsīsies arī pie šo pagastu pašvaldībām cerībā, ka tās apkopojušas datus par represijās cietušajiem. Zināms, ka Cēsu rajonā visai pilnīgi dati ir tikai par bijušo Drabešu pagastu, Drustiem un Taureni.
Nākamā darba grupas sanāksme iecerēta 17. janvārī, lai konstatētu, cik ilgs un sarežģīts darbs gaida personu datu apkopošanā un pārbaudīšanā.
Komentāri