
Tik daudz smaidīgu un laimīgu sieviešu redzēt vienuviet gadās reti. Bet vismaz reizi gadā tādas ir Birutas Mežales rīkotajā sieviešu nometnē “Prieks”. Desmitajā reizē tā pulcēja 304 dažādu paaudžu sievietes no daudziem Latvijas novadiem, bet visvairāk no bijušā Cēsu rajona. “Prieka” tikšanās, tāpat kā pirmajā nometnē, bija Līgatnē.
“Šīs nometnes sievietes ļoti gaida. Daudzām tas ir vasaras, pat gada lielākais notikums. Ik reizi domājam, kā divās dienās iespējami vairāk uzzināt, iemācīties, pilnvērtīgāk pavadīt laiku, lai katra dalībniece mājās dotos garīgi bagātāka,” saka B. Mežale un ir ļoti pateicīga līgatniešu komandai, kas palīdzēja nometnes rīkošanā un norisēs, kā arī ļoti pašapzinīgi izrādīja savu novadu.
“Katra nometne ir citādāka. Katru gadu var iepazīt citu pagastu, tagad novadu. Ja nebūtu “Priekā”, noteikti
daudzas vietas neredzētu. Cilvēkiem taču gribas ko jaunu, gribas pabūt kopā. Nometnes jau ir kā svētki,” “Druvai” sacīja rīdziniece Valda Ozola. Viņai šovasar bija devītā “Prieka” nometne. Valda domā, ka “Prieks” vairs nav tikai nometne, tas jau kļuvis par sieviešu forumu. Ja kaut nedaudz vairāk par to runātu, dalībnieču pietiktu daudzām nometnēm.
No Drustiem uz nometni Līgatnē bija atbraukušas astoņas sievietes. “Pabūt nometnē – tā ir iespēja atslēgties no ikdienas. Te ir ļoti saturīgas lekcijas, kas liek padomāt, novērtēt to, kas mums ir, nevis alkt pēc tā, kā nav. Ikdienā jau arī pašas skrienam, nav laika piesēst, parunāties, kaut dzīvojam blakus, ” domās dalījās Aija Ciguze. Cēsniece Antra Krancmane atklāj, ka jau pērn gribējusi braukt uz nometni, bet nesanācis, tagad atlikusi malā ikdienu, atbraukusi. “Pozitīvo emociju pietiks līdz nākamajam gadam. Mēs ikdienā nemākam uzsmaidīt pretimnācējam,” saka Antra un atzīst, ka
lekcijas nometnē bijušas
ļoti interesantas un mājās būs daudz ko pārdomāt.
Cēsniece Dzintra Kozaka “Priekā” bija otro reizi. “Man te ļoti patīk. Nometne relaksē, darbojoties radošajās darbnīcās, strādā ar rokām un domas var risināt galvā. Tas laiks,
ko pašas sev uzdāvinām. Mēs ikdienā nedomājam tādās kategorijās, kā mudināja lektori. Cilvēkam jau nepietrūkst prieka, bet laika apstāties un papriecāties,” domas pauž cēsniece. Dzintra un citas nometnes dalībnieces ar prieku mājniekiem aizveda pašu darinātas rotas, lelles, gleznas.
“Vēlējos ko jaunu iemācīties, sasmaidīties, izjokoties, izdancoties, Līgatni iepazīt. To arī ieguvu,” laikam jau visu viedokli izteica Anita Kalēja no Tukuma.
Nākamvasar nometne notiks Jaunpiebalgā. Lai gan to ļoti gribēja rīkot cēsnieces, loze šoreiz lēma citādi.
“Esmu kā
no laivas izmesta, kā skolnieks pēc izlaiduma,” atvadoties sacīja
Biruta Mežale un uzsvēra, ka šoreiz nometnē vairāk runāts
par garīgām lietām un prieka izpausmēm dažādos veidos, nākamvasar jau būs cita tēma. Kāda – par to dalībnieces
atstājušas ieteikumu kaudzi.
Sarmīte Feldmane
Komentāri