Piektdiena, 3. oktobris
Vārda dienas: Elza, Ilizana

Prēmija par “Nezināmo Latviju”

Sarmīte Feldmane
Enins 1

Liepas kultūras nama zāle bija cilvēku pilna. Ne tikai pagasta un novada ļaudis, arī domubiedri no visas Latvijas bija sabraukuši, lai godinātu šī gada Eduarda Veidenbauma prēmijas laureātu. Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa, Liepas pagasta pārvaldes vadītāja Evija Šīrante un literārās prēmijas izvērtēšanas komisijas priekšsēdētāja Rasma Lezdiņa to pasniedza dabas pieminekļu pētniekam, publicistam, sabiedriskajam darbiniekam Guntim Eniņam par grāmatu “Nezināmā Latvija”.

“Grāmatā rakstītais parāda, cik maz mēs par Latviju zinām. Katru gadu kaut kur braucot, vienmēr uzzinām ko jaunu, bet Guntis Eniņš tik sulīgā, latviskā valodā, ka brīžam šķiet, latviešiem nemaz nav tik daudz vārdu, lai vienu un to pašu pateiktu, atklāj mums nezināmo. Rakstīšanas stils, grāmatā stāstītais ir tik interesants, ka arī mazus bērnus, ja viņiem lasa priekšā, dzirdētais piesaista. Un būtiski, ka viņiem gribēsies aizbraukt un apskatīt to, par ko uzzinājuši grāmatā,” sacīja Māra Juzupa.

Rasma Lezdiņa kā ikreiz, godinot jaunos E.Veidenbauma prēmijas laureātus, arī Gunti Eniņu sveica liepēniešu vidū. “Jūs patiesībā starp mums esat jau daudzus gadus. Arī “Liepas grāmatā” ir daudz attēlu, kurus esat fotografējis. Viens otrs vietējais par savu pagastu nezina tik daudz, cik jūs,” atgādināja liepēniete un uzsvēra, ka “Nezināmā Latvija” mums māca mīlēt Latviju, sīkumos ieraudzīt nozīmīgas lietas, neatstāties no idejas un sasniegt mērķi.

To, kam piešķirt E.Veidenbauma prēmiju, kas iedibināta 1968.gadā, iesaka lasītāji, bet izlemj komisija. Šoruden grāmatu vidū konkurences nebija. Liepēnietis Aivars Vilnis, izlasījis “Nezināmo Latviju”, to ieteica citiem, stāstīja novadniekiem par Gunti Eniņu un rosināja autoru ieteikt prēmijai. Viņu atbalstīja 121 liepēnietis. “Tā nav komisijas, bet pagasta iedzīvotāju prēmija,” sacīja Rasma Lezdiņa.

Aivars Vilnis, kuram pašam tuva daba, kurā mīt pētnieka gēns, sveicot Gunti Eniņu, atklāja, ka pagastā bijis vien pāris cilvēku, kuri pajautājuši, kas ir Guntis Eniņš. “Visi rakstnieki, dzejnieki prēmijas saņēmuši par ieguldījumu latviešu literatūrā. Starp laureātiem tikai Vladimirs Kaijaks bija liepēnietis. Eniņš ir vienīgais, kurš Liepai nozīmīgus dabas retumus iekļāvis Latvijas brīnumu sarakstā,” stāstīja Aivars Vilnis. Viņš E.Veidenbauma prēmijas laureātam piešķīra paša un mazmeitas radīto devona bruņinieka titulu. Guntis Eniņš saņēma tā simbolu – bruņuzivs zobu no Lodes karjera.

Todien, klausoties domubiedru apsveikumos, varēja iepazīt Gunti Eniņu. Par viņu stāstīja Imanta Ziedoņa dižkoku atbrīvotāju grupa DAG . “ Viņš ir kā ideju spiets un vienmēr panāk savu, to var novēlēt visiem,” sacīja mākslinieks Vitolds Kucins, kurš darinājis DAG karogu.

Etnogrāfe Indra Čekstere atzina, ka, cik dažāds dzejā ir E. Veidenbaums, tik dažāds ir Guntis Eniņš. Viņa citēja, kā pati vērtēja, visskaistākās Veidenbauma vārsmas “Kā gulbju balti padebeši iet..” un arī draiskākas rindas – “Ceļš man garām ved gar krogu..” un dalījās domās par G.Eniņu: “Ar rakstu žurnālā viņš mums atklāja rakstnieci Melāniju Vanagu. Izrakstīju no viņas grāmatām, kas vēl nebija publicētas, citātus. Saņēmu Melānijas sirds siltumu. Ja Guntis par viņu nebūtu uzrakstījis, diezin vai Melāniju Vanagu dzīvē satiktu. Strādājot Gaujas nacionālajā parkā un vācot vēstures liecības, zinu, ja atskanēs Gunta zvans, būs nemiers – vai nu kas atrasts, vai kas jāmeklē. Viņš nemiera cēlājs. Ja ir mērķis, nekas neatturēs.”

Liepas pagasta bibliotēkas vadītāja Aija Struņķe Gunti Eniņu nodēvēja par Latvijas alu karali, jo ir maz cilvēku, kuri nebaidās līst alās. Viņa izteica cerību, ka Guntis Liepas pagastā vēl kaut ko atklās un ar to iepazīstinās liepēniešus. E.Veidenbauma prēmijas laureāts Ēriks Hānbergs atzina, ka Guntis Eniņš titulējams kā Latvijas dižākais, radošākais tukšumu piepildītājs.

“Ieraugām koku, kas gandrīz nodzīvojis mūžu, kurā ir dobums, nopūšamies, ka tā drīz vairs nebūs. Ja dobumā ieiet Guntis, visa Latvija uzzina par šo koku, šo dobumu, visa Latvija interesējas, brauc ekskursijā. Kokam klāt pieliek tāfeli, ka to atklājis Guntis. Pilna Latvija ir ar pilniem dobumiem. Ala arī ir tukšums. Ielien Guntis, un visa Latvija uzzina par alām, visi aizgūtnēm lasa un domā par Gunti,” sacīja pazīstamais rakstnieks.

Domubiedru stāsti, dziesmas kā vēlējumi piepildīja laiku. Grāmatas vērtība ir tā, ka tajā nevis uzzinām, kā kaut kur nokļūt, bet kā šīs vietas sajust. Liepā cilvēkus vienoja sajūtas, un tas lika mulst laureātam. Kokli spēlēja Maija Cālīte, dziedāja senioru koris “Daugavas vanadzes”.

“Gunti var saukt par lielo Latvijas staigātāju. Tas, kurš staigā vaļā acīm, tas arī daudz ko ierauga, atrod un atklāj,” sacīja Veidenbauma prēmijas laureāte, rakstniece Māra Svīre un vēlēja katram atrast to, kas Latvijā vēl apslēpts.
“Mūžā neko tādu nebiju piedzīvojis. Tas bija emocionāli ļoti jauks sarīkojums, pilns prieka, pārdzīvojuma. Pārsteigums bija tikšanās ar Aivaru Vilni, tāpat kā savulaik tikšanās ar Veidenbauma muzeja “Kalāči” vadītāju Birutu Leiti, ar kuru runājām par dižkokiem un Veidenbaumu dzimtu,” sacīja E.Veidenbauma prēmijas laureāts Guntis Eniņš un pateicās visiem, ar ko bijis kopā Latvijas iepazīšanas un atklāšanas ceļos, kam patikusi “Nezināmā Latvija”. Guntis Eniņš atklāja, ka raksta nākamo grāmatu. “Tā būs interesantāka,” apsolīja autors.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi