
Aizvadītajā piektdienā Jaunpilī uz pagastu vadītāju sapulci sabrauca 286 pašvaldību vadītāji. Sapulcei bija dots nosaukums “Dodiet iespējas un ļaujiet lemt pašiem!”, un tas jau noteica gaisotni, kādā tā notika.
Uz sapulci bija aicinātas arī visas augstākās valsts amatpersonas, ministri un arī Saeimas deputāti, bet ieradās tikai Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis un viņa partijas biedri, Saeimas deputāti Anna Seile un Gunārs Laicāns, Pēteris Tabūns no TB/LNNK, Staņislavs Šķesters no Zaļo un zemnieku savienības, Jaunā Laika pārstāvis Artis Kampars. Sanāksmi apmeklēja arī divi ministri – labklājības ministre Iveta Purne un par Eiropas Savienības fondiem atbildīgais ministrs Normunds Broks.
Iveta Purne uzrunā atzina, ka priecājas pabūt tādā revolucionārā vidē kopā ar vienkāršiem, veselīgiem cilvēkiem, kuri runā vienkāršā valodā un ir tuvu pie zemes. Viņa vēlreiz informēja par izmaiņām sociālajā aprūpē
“Kas notiek Latvijas laukos, šo jautājumu uzdod ikviens,” viņa sacīja un aicināja reformas kontekstā pašvaldības domāt par riskiem.
Pagastu apvienības priekšsēdis Aleksandrs Lielmežs pauda viedokli, ka, ļoti iespējams, šī pagastu vadītāju sapulce Latvijā ir pēdējā. “Bet varbūt ne. Varbūt Saeimas deputātiem septiņreiz jānomēra, lai veiktu šādu reformu un finanšu slogu uzliktu iedzīvotāju pleciem. Dokumenti sagatavoti,
un daudzi saka – vajag pielikt punktu. No kurienes
šī pārliecība, ka vajag, un ticība, ka sāksies laimības un zelta laikmets? Manī šīs pārliecības nav,” domās dalījās Aleksandrs Lielmežs.
Plašajās diskusijās klātesošie pauda dažādus viedokļus par reformu, bet to vadmotīvs bija viens – laukiem neko labu nenesīs. Kad A. Lielmežs aicināja pacelt rokas tos pagastu vadītājus, kuri ir apmierināti ar reformas gaitu, neviens no klātesošajiem roku nepacēla. Tad atskanēja skaļi aplausi.
Jaunā laika domes vadītājs Artis Kampars bija teju vienīgais, kas nenostājās reformas pretinieku pusē. “Reformas mērķi ir pareizi – pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošana, attīstīties spējīgu pašvaldību veidošana. Kategoriski nepieņemams, ka pašvaldību vadītāji iet pie partijām lūgt naudu. Mērķi politisku interešu vārdā ir aizmirsti. Šis ir pēdējais brīdis lemt, vai reformu pabeidzam, vai pasakām – nē. Un paliks tā, kā ir. Ja sākotnējie mērķi netiks sasniegti, pateiksim nē, “ sacīja Saeimas deputāts. Teiktais izraisīja smieklus, jo kurš gan var pateikt, vai reformas mērķi tiks sasniegti.
Eiroparlamenta deputāts, Pilsoniskās savienības priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis pauda pārliecību, ka, runājot par reformu, nav pārliecības, ka tā nesīs pārmaiņas, bet Latvijā valda sabiedrības neuzticēšanās tiem, kuri ir pie varas vai, vēl sliktāk, starp dažādiem varas līmeņiem un
tādēļ nevar runāt. Valda neticība, ka iespējama strukturēta politika, mērķtiecīgs finanšu izlietojums, neticība, ka reforma veicinās attīstību, ka pakalpojumi būs tuvāk cilvēkiem.
Sapulces dalībnieki rezolūcijā aicina iesaldēt administratīvi teritoriālo reformu, “ņemot vērā ekonomisko krīzi valstī, Eiropā un pasaulē”.
“Iecerētais vietējās administratīvi teritoriālās reformas noslēgums rada bažas, ka tās īstenotāji ir aizmirsuši – reforma jāveic cilvēku interesēs,” teikts sapulces rezolūcijā.
“Saeimā nekas netiek darīts, lai dzīve Latvijas laukos mainītos uz labo pusi. Saeimā tikai skaita deputātu balsis, sapulcē vismaz cits citam varam pateikt, ko domājam,” “Druvai” atzina Raunas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis un uzsvēra, ka pilsētniekus taču neinteresē, kas laukos notiek. Zaubes pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Lācis gan par sapulci bija skeptisks: “Sabraukuši tie, kas ar reformu nav apmierināti. Reformu taču neviens neatcels. Ir likumi un tie jāpilda.”
Sapulcē runāja gan par lauku skolu slēgšanu, gan finansējumu lauku infrastruktūrai un iespēju piesaistīt Eiropas fondu naudu, gan Saeimas vēlēšanām.
Sapulces noslēgumā kādas Latgales pašvaldības vadītājs bija ļoti tiešs: “Ķersimies pie mietiem!”.
Komentāri