Politiski represētie prasa nesamazināt pensijas

Spītējot drēgnajam laikam un stiprajam lietum, šodien vairāki simti cilvēku nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu. Šoreiz arī komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumā bija jaušams, ka valsts ir nonākusi ekonomikas krīzē, un politiski represētie bija satraukti, ka viņiem tiks samazinātas pensijas. Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais, savas uzrunas sākumā uzsvēris komunistiskā genocīda traģiskumu un tā upuru lomu Latvijas valstiskuma atjaunošanā, vērsās pie valsts vadības, aicinot nelāpīt valsts budžetu uz politiski represēto rēķina un nesamazināt viņiem pensijas. “Šis nav naudas, šis ir goda jautājums,” sacīja politiski represēto pārstāvis. Valsts prezidents Valdis Zatlers savā uzrunā piemiņas pasākuma dalībniekiem uzsvēra, ka komunistiskais genocīds bija viena no melnākajām lappusēm Latvijas vēsturē un komunistu represiju upuri deva nozīmīgu ieguldījumu Latvijas stiprināšanā. Arī Zatlers savā uzrunā pievērsās ekonomiskās krīzes jautājumam. Pēc prezidenta vārdiem, grūtības, kuras Latvijas iedzīvotājiem ir jāpārvar pašlaik, nav ne tuvu salīdzināmas ar tām, kādām cauri gāja komunistiskā genocīda upuri. Lai pārvarētu šo grūtību posmu, iedzīvotājiem esot nepieciešams sakopot spītu un ticību sev un valstij. Ziedus pie Brīvības pieminekļa šodien nolika arī Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS), premjers Valdis Dombrovskis, vairāku partiju līderi, aizejošā Rīgas domes vadība un pa kādam pārstāvim arī no galvaspilsētas topošās valdošās koalīcijas, diplomāti un militārpersonas. Pieminēt represiju upurus bija pulcējušies vairāki simti pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēku, savukārt neviens vien jaunietis pasākumam gāja garām, brīnoties, kāpēc ļaudis šodien ir pulcējušies pie Brīvības pieminekļa. Lai arī piemiņas pasākums aizritēja visumā mierīgi, darbu sev atrada arī policisti, piemēram, pagrūstot cilvēku, kurš pārāk aktīvi mēģināja iemūžināt notiekošo fotogrāfijās, un nogādājot policijas busiņā pāris ziedu nolicējus, kuri uz Brīvības pieminekli bija devušies, nesot plakātu. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi šodien plkst.16 turpināsies Rīgas Sv.Jēkaba katedrālē, kur skanēs garīgās mūzikas koncerts “Mūzika dziedē un palīdz…”. Tajā dziedās koris "Tēvzeme”, solisti Māra Krauja-Reine, Aira Rūrāne, Gunita Gulbe (vijole), pie ērģelēm būs Solvita Vanaga un diriģents Tālivaldis Gulbis. Savukārt vakarā jau tradicionāli uz piemiņas koncertu “Lamentation” aicina profesionālais pūtēju orķestris “Rīga”. Koncerta nosaukums šogad izvēlēts, iedvesmojoties no Petera Vesenauera skaņdarba “Lamentation”. Koncertā dažādu laikmetu un tautu radītu mūziku izpildīs pūtēju orķestris “Rīga”, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, kamerkoris “Austrums” un solisti. Kā ziņots, 1941.gada 14.jūnija deportācijās cieta 15 425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs. LETA