Mārim Cīrulim ir bakalaura grāds politoloģijā un maģistra grāds ekonomikā. “Strādāt skolā nav bijis mans mērķis,” atzīst Māris. Skolā nebijis fizikas skolotāja, un šī zinātne viņam vienmēr patikusi un interesējusi. “Piekritu izpalīdzēt,” saka skolotājs, kurš četras dienas nedēļā ir projektu konsultants, Cēsu lauku partnerības administratīvais vadītājs.
“Par fiziku ir stereotipi. Īpaši meitenēm, kurām kāds iestāstījis, ka viņām tā nav jāzina. Fizika – tā ir ikdiena. Elektrības spuldzīte spīd, mašīnas dzinējs darbojas. Salīdzinot ar matemātikas vai latviešu valodas mācīšanu, fiziku var mācīt daudz atraktīvāk, stundās veikt dažādus eksperimentus. Tie paliek atmiņā, un tad jau arī saprotama notikušā būtība,” domās dalās Māris un piebilst, ka grūtākais ir atrast saprašanos ar skolēniem par to, ka jāmācās. “Fizikas mācīšana man ir sevis pārbaude. Esmu gandarīts, ka varu kaut ko dot,” saka skolotājs un piebilst, ka pēc dienas skolā ir krietni vairāk noguris nekā pēc darba birojā. Arī viņš pārliecinājies, ka šodienas skolēniem trūkst motivācijas mācīties un skolotājam jābūt tam, kurš ieinteresē. Māris ir skolas absolvents un atzīst, ka bijušajiem skolotājiem vienmēr var paprasīt padomu.
“Nedomāju, ka pēc gadiem būšu skolotājs. Citas intereses ir lielākas,” saka Māris, kurš jauno skolotāju pulciņā ir vecākais, viņam jau 25 gadi. Tiesa, viņš gan piebilst, ka pirmais mācību gads ir tas grūtākais, viss kārtīgi jāizdomā, jāizsver, ko un kā stāstīt un rādīt. Nākamgad būs vieglāk.
Kā jau politologu, Māri interesē politika. Viņš gatavojas kandidēt pašvaldību vēlēšanās. “Mani interesē arī ekonomika, jo tā ar politiku ir ļoti saistīta. Domāju uzsākt savu biznesu,” atklāj puisis, kurš ir arī domubiedru biedrības “Jaunatnes vīzijas” valdes priekšsēdētājs. Viņi iesaistās projektos, organizē dažādus pasākumus.
“Brīvajā laikā daudz sportoju. Man patīk snovbords, slēpošana, hokejs. Dejoju jauniešu deju kolektīvā. Laika vienmēr par maz, bet, ja vēlas, var paspēt daudz ko,” tā Māris Cīrulis.
Komentāri