
Cēsis svinīgi un mīļi atklās plašos Latvijas 90. gadskārtas pasākumus.
Valsts prezidenta kanceleja svinību organizēšanu Vidzemē uztic Cēsu domei- tādu vienošanos parakstīja prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Ēriks Ozols un Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs Gints Šķenders. Svinības notiks Rīgā un četrās novadu pilsētās. Cēsīs svinīgie pasākumi būs jau 8. novembrī.
“Latvijas valsts vēstures pirmsākumi ir bijuši mūsu pilsētā, bet organizēt tik skaistas dzimšanas dienas svētkus mums tiešām ir liels gods,” novērtēja G. Šķenders, bet Ē. Ozols paskaidroja: “Mums ir liels gandarījums, ka svētkus svinēsim arī ārpus Rīgas, jo tas nozīmē, ka tajos varēsim aicināt daudz vairāk viesu. Cēsīs vien to būs vairāk nekā tūkstotis. Svētki būs oficiāli, būs prezidenta pieņemšana, bet tajā pašā laikā daudz emociju sniegs uzvedumi, ko veidos vietējie kultūras cilvēki.”
Cēsu dome organizēs svinību pasākumus Vidzemes novadam. Svinību gaitā paredzēts dievkalpojums, militārā parāde, izstādes ”No dziesmas līdz nacionālai valstij” atklāšana, koncerts, Valsts prezidenta pieņemšana un svētku salūts. Koncertā, kas būs režisores Ineses Lāces autordarbs, viedais Cēsu ”Laika vecis” kopā ar Zigfrīdu Muktupāvelu, Vidzemes kamerorķestri, daudziem maziem un lieliem dziedātājiem, un dejotājiem aicinās sēsties pie lielā saimes galda un piedzīvot deviņu novadiņu – Cēsu, Alūksnes, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Ogres, Rīgas, Valmieras, Valkas – goda ļaužu un reizē gara vērtības oriģināluzvedumu ”Nāc man līdz(i) Vidzemē”.
“Tas, ka valsts svētku ieskaņa notiek pie mums,. ir kārtējais apliecinājums, ka Cēsis ir Vidzemes sirds, novada vidū. Mani pārņem svētas un svinīgas izjūtas, kad domāju, ka valstij tāpat kā cilvēkam izdevies dzīvot mūžu, kurā bijuši gan prieki, gan vilšanās, sāpes un daudz laimes. Tomēr, ja cilvēka mūžs šādā vecumā ir jau bagātīgi nodzīvots, tad Latvijai vēl viss ir priekšā. Galu galā es uz mūsu mīļo zemīti raugos arī kā vēsturniece, te cēlušies mūsu senču senči, šī vieta uz zemes jau gadsimtiem bijusi svēta,” vērtēja Izstāžu nama vadītāja Nata Livonska.
Latvijas godam top arī izstāde “No dziesmas līdz nacionālai valstij”, kas parādīs latviešu, īpaši vidzemnieku, ieguldījumu latviešu nācijas veidošanās, attīstības procesos.
“Centrālie izstādes tēli būs simboli- dziesma un karogs. Hronoloģiski mēs rādīsim laiku no pirmajiem latviešu dziesmu svētkiem līdz neatkarīgās valsts proklamēšanai. Un atspoguļosim arī trešās atmodas laiku, kad dziesma bija liels vienojošais spēks, lai paustu valsts pašapziņu un stāju,” iecerēs dalījās vēsturnieks Tālis Pumpuriņš.
Komentāri