Pirmdiena, 6. oktobris
Vārda dienas: Amālija, Amēlija

Pirmā vizīte Vecpiebalgā

Druva
Img 8840

“Pirmoreiz kopš Atmodas Vecpiebalgā ar iedzīvotājiem tiekas ministrs. Ministri ir bijuši skolā, tikušies ar zemniekiem, bet ne visiem iedzīvotājiem,” pirms tikšanās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Romānu Naudiņu “Druvai” sacīja vecpiebaldziete, pensionētā pedagoģe Marija Supe. Viņa tāpat kā vēl vairāki desmiti novada iedzīvotāju veltīja piektdienas novakari, lai uzklausītu, uzzinātu, izteiktu savu viedokli.

Pirms tam ministrs apmeklēja “Piebalgas porcelāna fabriku” Inešos, tikās ar uzņēmēju Jāni Roni, ar novada domes priekšsēdētāju Ellu Frīdvaldi – Andersoni un vietnieku Valdi Cīruli apsprieda reģionu un novadu attīstības iespējas, kas, protams, veicina visas valsts ekonomikas izaugsmi.

“Ministra pirmā

reģionālā vizīte ir pie mums, tikai iepriekšējā dienā Saeimas deputātu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentāro sekretāru apstiprināja par ministru, un mums ir iespēja viņu uzklausīt, runāt par sev aktuālo,” uzsvēra novada domes priekšsēdētāja un pauda pārliecību, ka lai gan Vecpiebalgas novads ir ārpus Nacionālā attīstības plāna reģionālās un nacionālās attīstības centriem, vecpiebaldzēniem tas

vienmēr būs attīstības centrs. “Mēs vienmēr esam uzsvēruši, ka laukos uzņēmēji grib attīstīties, ka ir grūti konkurēt ar Rīgas un Pierīgas uzņēmumiem. Ikviens atbalsta ieceri par diferencētu nodokļu politiku, kā arī struktūrfondu sadali,” viedokli pauda Ella Frīdvalde – Andersone un izteica daudzu uzskatus, ka nauda jādod uzņēmējdarbības un infrastruktūras attīstībai, reģionālajiem autoceļiem, tad nevajadzēs tautiešu atgriešanas un demogrāfijas programmas, bet dzīve pati visu saliks savās vietās.

Ministrs Romāns Naudiņš pastāstīja par visdrīzākajā laikā noteikti izdarāmo, par ieceri pārdalīt ES fondu naudu nākamajam plānošanas periodam, par finansējuma piešķiršanu arī mazajiem novadiem. Gandrīz trīs stundas vecpiebaldzēni ministram uzdeva konkrētus jautājumus, izteica ierosinājumus. Tikšanās bija saruna par šodienu un rītdienu.

Kārlis Apalups interesējās, kā ministrs viņu, jaunieti, motivētu palikt laukos.

“Ja ir dzimtas mājas, tās notur, ja ir darbs, vari dzīvot uz vietas. Uzņēmējiem ir vajadzīgi čakli, ar darba tikumu apveltīti strādājošie, tādus meklē daudzi. Darbs ir, bet jauniem cilvēkiem ir vēlme doties meklēt ērtāku dzīvi, kur lielākas iespējas. No katra atkarīgs, kādā vidē viņš grib dzīvot un ko sasniegt. Ir vērts padzīvot, pastrādāt ārzemēs, lai redzētu, kā tur ir, ko nozīmē strādāt pie saimnieka, gūt pieredzi. Man tāda ir.

Vācijā guvu idejas un tās īstenoju te. Jauniešiem uzreiz gribas daudz, bet tā dzīvē nenotiek, caur sūru darbu, kad pierādi, ka vari, tad būs arī ieguvums,” domās dalījās ministrs, kurš pats ir uzņēmējs un dzīvo Burtnieku novadā. Viņš arī solīja apmeklēt vidusskolu, lai jauniešiem pastāstītu, kā pats 18 gadu vecumā sācis uzņēmējdarbību un pierādījis, ka arī bez turīgiem vecākiem, mantojuma var

kļūt par uzņēmēju. Zemnieks Andris Polis gan paironizēja, ka ministrs izsakot

gaišas domas, bet tās jau var izlasīt ekonomikas pamatu grāmatā. “Man to iemācīja dzīve,” bilda ministrs.

Marija Supe atgādināja, ka jau piekto gadu

Latvijā dzīvojam novados, un interesējās, vai gaidāmas vēl kādas pārmaiņas. Ministrs mierināja, ka līdz Saeimas vēlēšanām noteikti ne. “Interesējos, kāpēc tieši tāds ir Latvijas sadalījums, bet

ministrijas speciālisti skaidri pasaka -– tā bija kļūda, viņi arī teikuši, ka tāds modelis neveicinās attīstību. Kad dzirdu stāstus, kā

kartes krāsoja ar flomasteriem, varu tikai brīnīties. Bet toreiz Saeimā deputātu no reģioniem bija vairāk, taču uzzīmēja tādu karti, ” domās dalījās Romāns Naudiņš

un piebilda, ka šādi tiek vājināta politiskā vara ārpus Rīgas. Novada vadītāja atgādināja Vecpiebalgas novada tapšanas vēsturi, kas, cerams, nekļūs par piemēru jelkādām citām reformām. “Pirmdienā Vecpiebalga un Ineši bija sazīmēti vienā novadā. Otrdienas rītā izlasīju “Delfos”, ka klāt ir arī Kaive, trešdienas rītā turpat bija ziņa, ka Vecpiebalgai piederīga arī Taurene, bet ceturtdiena nesa vēsti, ka būs arī Dzērbene. Kas zina, kāds būtu Vecpiebalgas novads, ja Saeimas sēde būtu vēl pēc dienām piecām,” par pagātni

ironizēja novada domes vadītāja un piebilda, kad to savulaik stāstījusi sadarbības partneriem Vācijā, pašvaldības darbinieki domājuši, ka tulks kaut ko nepareizi stāsta. “Tas bija politiskais tirgus, un mums jādzīvo, kā ir,” uzsvēra Ella Frīdvalde – Andersone un atklāja, ka redzējusi trīs nākotnes kartes, kurās iezīmēti desmit un 28 novadi.

“Centri sniegs pakalpojumus, ko tagad dara ministrijas. Rīgas dzīve tiks iznesta uz reģioniem. Tas taču labi,” bilda ministrs. Tiesa, Romāna Naudiņa ideja par to, ka Cēsīs varētu strādāt Kultūras ministrija, tika jo plaši aprunāta – no atbalsta līdz pilnīgam noliegumam. “Rīgā sākās histērija, kaut kāds no reģiona iedomājas mācīt, kā mums jādzīvo. Valmierieši, cēsnieki regulāri brauc darbā uz Rīgā, arī pats ar vilcienu braucu uz Rīgu, ērti var izbraukāt. Kāpēc to nevar darīt rīdzinieki? Esmu kļuvis par kultūras cilvēku lielāko ienaidnieku Rīgā. Bet man ir jāaizstāv reģionu intereses,” viedokli pauda Romāns Naudiņš un atgādināja, ka

VARAM iestāde Dabas aizsardzības pārvalde strādā Siguldā. Ministrijai ir iecere, ka VARAM juristi, kuri atbildīgi par reģioniem un

veido saikni starp plānošanas reģioniem un ministriju, varētu strādāt reģionos, nevis Rīgā.

SIA “Āboliņkalns” saimniece Inese Āboliņa

no Taurenes izteica pārsteigumu, vai tiešām

valdībā prātā nav ienākusi doma, ka tos juristus, kuri izstrādā valstij neizdevīgus noteikumus, līgumus, kur valsts zaudē naudu, vajag atlaist un piedzīt zaudējumus. Ministrs paskaidroja, ka ministrijā saimniecisko darbību veic valsts sekretārs, ja kāds netiek galā ar pienākumiem, tas ir viņa ziņā. “Kļūdas parādās pēc gadiem. Un darbiniekus ir ļoti grūti atlaist. To taču zina arī uzņēmēji.

Svarīgi, lai nākamajā plānošanas periodā nebūtu korupcijas risku naudas sadalē,” sacīja Romāns Naudiņš.

Uzņēmēji vairākkārt ministram uzsvēra, ka viņi māk strādāt, ka netrūkst ideju, ir tikai vismaz jāmaina valsts attieksme pret uzņēmēju un jādomā par visas valsts līdzsvarotu attīstību. Ministrs skaidroja savu redzējumu ES naudas sadalei, attīstībai un atklāja, ka 149 miljoni eiro paredzēti informāciju tehnoloģiju attīstībai: “Tā ir ļoti liela nauda, lūgšu konsultantu padomu, vai tiešām tik daudz jāiegulda

un vai šīs tehnoloģijas Latvijai ir vajadzīgas. Sliecos domāt, ka tuvākajos piecos gados ieguldītā nauda pienesumu tautsaimniecībai nedos, bet ilgtermiņā

varbūt

vispār nebūs efekta.

Domājam, ka no šīs programmas arī daļu varētu pārdalīt uzņēmējdarbībai reģioniem.”

Krājaizdevu sabiedrību vadītāja Girta Upena ministram atgādināja, ka valdības deklarācijā minēts, ka jāveicina krājaizdevu sabiedrību attīstība. Marija Supe izteica daudzu viedokli, ka Eiroparlamenta deputātu pienesums Latvijai nav skaidrs. “Katru gadu viņiem vajadzētu Saeimā atskaitīties, lai izstāsta, ko darījuši. Arī televīzijā nestāsta, ko kurš izdarījis Latvijai, vai braucis tikai pēc lielās algas,” sacīja Marija Supe. Ministrs piekrita, ka par Eiroparlamenta deputātu darbu zināms maz. “Diemžēl paredzams, ka Eiroparlamenta vēlēšanās pilso ņu aktivitāte būs ļoti maza. Gatavoju priekšlikumu, lai pašvaldību vēlēšanas nav pēc četriem, bet pieciem gadiem, un notiek vienā dienā ar Eiroparlamenta vēlēšanām. Tā ietaupītu vismaz pāris miljonus eiro. Un arī aktivitāte noteikti būs lielāka,” stāstīja ministrs.

Vecpiebaldzēni ministram dalījās domās un jautāja viņa viedokli par visdažādākajiem jautājumiem – legālajām narkotikām un nelegālajiem kūpinājumiem, “Hipotēku bankas” pārdošanu, ģimenes vērtībām, politiķu slikto slavu. Izskanēja arī ierosinājums, ka Saeimas Tautsaimniecības komitejai izbraukuma sēde varētu notikt Vecpiebalgā. Tad deputāti vismaz redzētu, kā dzīvo, saimnieko un par nākotni domā laucinieki.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi