
No šodienas Cēsu Jaunā pils atkal atvērta ikvienam. Pilī atgriezies Cēsu vēstures un mākslas muzejs un ne tikai ar vēstures priekšmetu un mākslas darbu ekspozīcijām. Nedaudz vairāk kā gada laikā, kopš muzeja ēka bija remontā, notikusi virkne atklājumu par to, kas zem apmetuma un grīdām, aiz biezajām sienām saglabājies gadu simtos – no pašiem viduslaikiem, no pilsmuižas laikiem, kad sešās paaudzēs Jaunā pils bija Zīversu dzimtas īpašums.
„Mēs iekštelpās esam atguvuši pilsmuižas laika plānojumu, kādreizējās vietās atjaunojot sienas, logus, durvis, bet pirmajos divos stāvos, kur notika rekonstrukcijas pirmā kārta, vēl ne tuvu nav atklāti visi noslēpumi – kas un kāpēc bijis,” komentēja Vija Rozentāle, muzeja galvenā speciāliste, izstādes „Cēsu Jaunās pils vēsture, izpēte, atjaunošana” veidotāja. Apmeklētāji varēs pārliecināties, ka pils vēsturisko vērtību celšana gaismā turpinās, restaurējot sienas gleznojumus, ko veic Juris Spilners un Dagnija Lejniece, otro dzīvi atdodot zem piecām dažādu materiālu kārtām atrastajam iluzorajam parketam. „Cēsu pils liktenis ir tāds, ka 20. gadsimtā no pilsmuižas interjeriem nav saglabājies nekas, tāpēc tie daži priekšmeti, kas liecina par fasādes apdari, ir jo īpaši vērti un tiek eksponēti izstādē.” Kad grāfu Zīversu dzimta pameta Cēsis, pilī vairāk nekā 20 gadus saimniekoja Latvijas armija, pāris gadus bija iekārtoti dzīvokļi, bet pusgadsimtu tajā atrodas muzejs.
Izstādes mākslinieks Dainis Andersons vienā no stendiem, kas fotogrāfijās ilustrē pils atdzimšanu, pievienojis ekrānu, kurā skatāma videofilma – operatora Normunda Bisenieka redzējums, kā vēsture atklājas 21. gadsimta cilvēku acīm.
„Jau paveiktais pils izpētē un atjaunošanā ir sākums kaut kam lielākam, jo pils renovācija turpināsies, Cēsu pašvaldības aģentūrā „Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs” taps jauni projekti,” uzsvēra V. Rozentāle. Jaunās liecības par pili rada arī jaunas rūpes. „Mūsu uzdevums ir saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm zināšanas un pieredzi, ko esam atklājuši Cēsu Jaunajā pilī,” sacīja muzeja vadītāja Dace Tabūne.
Poļu revīzijas aktos, kas datēti ar 1590. gadu, ir teikts, ka Cēsu viduslaiku pilī atrodas alus darītava. Tagad Jaunajā pilī iekārtotā izstāde ””Cēsu alus” vēsture un ieguldījums Cēsu pilsētas attīstībā” visvairāk stāsta par ražotnes attīstību 20. un 21. gadsimtā. Izstādi dzīvespriecīgās noskaņās veidojuši vēsturnieki Dace Tabūne, Valija Šalgunova un mākslinieka Mārtiņa Heimrāta radošā komanda. Ekspertu padoms prasīts Kārlim Tomsonam un Agitai Baltbārdei.
Pils zāles, kādreizējie saloni, kabinets, kafijas salons pagaidām ir bez aizkariem, un pa plašajiem logiem, sevišķi no stiklotās verandas paveras brīnišķīgi skati uz vecpilsētu, pilsdrupām. Taču pilsēta nav tikai aiz pils logiem, tā ir ienākusi arī pašā pilī. To uzbūruši sešu valstu mākslinieki, kuri aizvadīto nedēļu pavadīja, gleznojot Cēsis 21. reizi pilsētā sarīkotajā starptautiskajā akvareļglezniecības plenērā. Atsevišķu ekspozīciju veido akvareļi, kuru autors ir cēsnieks Pēteris Rozenbergs, mākslinieks, kurš aizsāka plenēra tradīciju un kuru atceramies viņa 75 gadu jubilejā.
Lai gan pils trešais stāvs vēl nav remontēts, tam cauri ejot, atļauts uzkāpt Lademahera tornī – Cēsu panorāmai neatņemamā veidolā un no torņa augstumiem pavērties uz brīnišķīgo pilsētas ainavu.
Šodien pils apmeklējums ir bez maksas. Muzejs svētkos atvērts līdz astoņiem vakarā.
Komentāri