Lai gan iepriekšējā nedēļa pārsvarā bijusi pavēsa, Zemgalē ar vasarājiem apsēta jau lielākā daļa lauku. Arī pārējos reģionos vasaras sējas darbi daļēji ir sākušies, aģentūrai LETA atzina kooperatīva “Latraps” pārstāve Līga Ruža.
“Zemgalē, atšķirībā no Vidzemes un Kurzemes, apsēta jau lielākā daļa lauku. Sējas darbi ritējuši pilnā sparā un bijuši veiksmīgi. Savukārt Latgalē kooperatīva biedri iesējuši auzas, vasaras kviešus, pupas apmēram vienā piektdaļā platībās,” sacīja kooperatīva pārstāve.
Tikmēr lauka pupu sēšana šajā sezonā sākusies pat vienu mēnesi agrāk nekā ierasti. “Pateicoties Eiropas Savienības zaļināšanas programmai, pieaudzis to zemnieku saimniecību skaits, kas izvēlas audzēt pupas, kas ir perspektīva kultūra. Te gan jāpiebilst, ka pupu audzēšana ir nedaudz sarežģītāka nekā graudkopība, jāņem vērā citi agronomiskie aspekti, tāpat svarīgi laicīgi pupas novākt,” sacīja Ruža.
Pērn esot bijusi ļoti laba pupu raža. Šī kultūra – gan lopbarības, gan pārtikas pupas – galvenokārt tiek eksportēta. Tā kā šī ir perspektīva nozare, šogad pupu sējumu platības pieaugšot, prognozēja Ruža.
Kā ziņots, pagājušajā gadā vasarāju sēja sākās aprīļa pirmajā nedēļā, vienlaikus lauksaimniekiem nācās pārsēt līdz pat 80% izsalušo ziemāju, kas veidoja papildu izmaksas apmēram 100 eiro uz vienu hektāru.
Neraugoties uz to, pagājušajā gadā kopumā Latvijā tika sasniegts visu laiku ražas rekords – 2,2 miljoni tonnu, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2013.gadā un tiek skaidrots ar vasaras kviešu ražību un apsēto platību pieaugumu par 12,2%.
2014.gadā tika apsēti 655 200 hektāru, kas ir par 12,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pagājušajā gadā 77,6% iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši. Pērn eksportēts 1 323 000 tonnu kviešu un kviešu un rudzu maisījuma, kas ir par 23,4% vairāk nekā 2013.gadā.
LETA
Komentāri