Ceturtdiena, 2. oktobris
Vārda dienas: Zanda, Lāsma, Zandis

Piensaimniekiem un cūkkopjiem varētu atvieglot pārprofilēšanos uz citām nozarēm

Lai atvieglotu sarežģīto procedūru gadījumā, ja piensaimniecības un cūkaudzētāji krīzes dēļ vēlas pārorientēties uz citu lauksaimniecības veidu, plānots veikt attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, saīsinot obligāto Eiropas Savienības (ES) projektu uzraudzīšanas periodu.

To paredz rosinātās izmaiņas noteikumos “Kārtība, kādā piešķir valsts un ES atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai”, ko plānots skatīt nākamajā valdības sēdē 23.augustā.

Zemkopības ministrija (ZM) skaidro, ka ņemot vērā sarežģīto situāciju lauksaimniecības jomā, īpaši piena un cūkkopības sektorā, nepieciešams meklēt risinājumus zemnieku iespējai pārorientēties uz citu saimniekošanas veidu.

Patlaban zemnieki piedzīvo grūtu finansiālo situāciju, ir spiesti mainīt savu darbības jomu vai pat lemt par saimnieciskās darbības izbeigšanu, taču lēmumu apgrūtina ES fondu noteikumi, kas paredz piensaimniecībā īstenotos projektus uzraudzīt vēl piecus gadus pēc pēdējā maksājuma.

Ja saimniecība pirms noteiktā termiņa sāk nodarboties ar citu nozari, piemēram, uzbūvētajās slaucamo govju fermās audzē gaļas liellopus, tādā gadījumā līdzās sodai naudai vēl jāatmaksā viss projektā ieguldītais finansējums.

Lai izvairītos no situācijas, kad uzņēmējs ir spiests turpināt zaudējumus nesošu saimniecisko darbību, jo ir uzņēmies attiecīgas saistības, ZM lūdza Eiropas Komisijas (EK) skaidrojumu par to, kad var mainīt minēto uzraudzības periodu lauksaimniekiem, kas ir īstenojuši lielus ieguldījumus cūkkopības un piena saimniecības uzlabošanā.

Pēc skaidrojuma saņemšanas nolemts, ka attiecīgajos noteikumos izdarāmi grozījumi, paredzot, ka projektu uzraudzības periods tiks piemērots jau no lēmuma par iesnieguma apstiprināšanu pretendentiem, kas saņēmuši atbalstu pasākumā “Lauku saimniecību modernizācija” un strādā Krievijas embargo skartajās piena lopkopības un cūkkopības nozarēs.

Papildu tam tiek noteikts, ka minēto nozaru saimniecībām ir iespēja mainīt projektā izvirzītos mērķus un pārorientēt saimniecības darbību uz citu lauksaimniecības nozari, ja Lauku atbalsta dienestā ir iesniegts attiecīgs iesniegums.

Jau vēstīts, ka, saglabājoties zemai piena iepirkuma cenai, piensaimniecības sāk samazināt ganāmpulkus, pārorientējoties uz gaļas ražošanu, kā arī vairāk piena pārdod uzpircējiem Lietuvā, kur vērojams cenas kāpums, pārsniedzot Latvijas vidējo rādītāju – 18 centu par kilogramu piena.

Jau vēstīts, ka no ES fondu un valsts subsīdijām 2007.-2013.gada periodā gaļas un piena liellopu fermu būvniecībā un rekonstrukcijā ieguldīts 81 miljons eiro.

Lielākās fermas bija cūku audzēšanas komplekss SIA “Baltic Pork” par 3,9 miljoniem eiro, piensaimniecība SIA “Sēļi” – 3,6 miljoni, piensaimniecība SIA “Agro-Dzelzava” – 3,6 miljoni eiro.

Latvijai pieejamais finansējums Lauku attīstības programmā 2014.-2020.gadam palielināts par 11% un sasniedz 1,532 miljardus eiro.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi