Kaivēnietis Jānis Olte pavisam nesen nosvinēja 88. dzīves jubileju. Viņš ir arī Triju Zvaigžņu ordeņa 3. pakāpes goda zīmes kavalieris. Pagastā Jāni Olti daudzi dēvē par mācītāju, jo viņš ne vienu vien pagasta iedzīvotāju izvadījis pēdējā gaitā.
„Esmu dzimis Skujenes pagastā. Bet vēlāk tēvs Kaivē mantoja „Gropiņus”. Mūsu gadagājumam jau liktenis bija bēdīgs. Pārdzīvotas divas izsūtīšanas un kari. Ir cītīgi strādāts kolhozā un piedzīvota brīvās Latvijas izcīnīšana,” saka 88 gadus vecais vīrs un vērtē, ka dzīves apstākļi bijuši dažādi. Par tagadējo dzīvi Jānis nesūdzas. Izaudzē kartupelīti, kopj bites un pats vēl brauc ar auto.
Vaicāts, kādēļ pagasta ļaudis viņu iesaukuši par mācītāju, Jānis saka: „Jau Sibīrijā pirmo reizi nācās pildīt izvadītāja pienākumus, un vēlāk, kad atgriezos Latvijā, tas gāja plašumā. Tas man laikam tāds Dieva dots talants. Cilvēkiem patika, kā izvadu aizgājējus, tad jau tā slava aizgāja. Gandrīz vai katru nedēļas nogali bija jāstrādā par mācītāju. Esmu izbraukājis daudzas Latvijas kapsētas. Tik populārs biju,” smaidot saka Jānis.
Vaicāts par Kaives šodienu, atzīst, ka kritizēt nevienu nevēlas. „Kaive sabūvējās un atplauka kolhoza laikos. Tad gan Līvānmāju ciemats radās, gan daudzdzīvokļu namu uzcēla. Uzbūvēja milzīgas kūtis, darbnīcu, centra ēdnīcu un veikalu. Patiesībā Kaivē nebija nekā, arī tagad, šķiet, jau vairs nekā nav. Bet es kā kaivēnietis nevaru savu pagastu kritizēt. Taču jā, bija mums reiz gan kultūras nams, gan bibliotēka. Droši vien kultūras līmenis arī bija augstāks. Tagad jau grūti spriest par jaunatni. Pagastā paliek retais, un tas jau ir saprotams. Tomēr, ja pavērtē, mūsu laikos jaunieši tā neuzvedās- nedzēra un nesmēķēja,” saka Jānis un atklāj, ka ir žēl noraudzīties, kā lauki paput.
„Jaunie aizbrauc prom, vecie aiziet mūžībā. Smieklīgi, ka tagad pagastā palikuši vien 400 iedzīvotāji. Kad kolhoza laikā biju brigadieris, man brigādē vien bija tāds skaits ļaužu. Nezinu, kas būs nākotnē. Gribētos lai Kaive atkal reiz zeltu un plauktu,” domās dalās kaivēnietis.
Komentāri