Piedzīvoti emocionāli bagāti dziesmu un deju svētki

Ar krāšņām emocijām, smaidiem, saviļņojuma asarām, gavilēm, līdzi jušanu, arī pārgurumu un daudziem atmiņā paliekošiem notikumiem aizvadīti ilgi gaidītie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Rīgā pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma pulcējās vairāk nekā 30 tūkstoši dalībnieku, un Cēsu novads šajā ziņā bija trešais lielākais. Daudziem novada kolektīviem ir senas šo svētku tradīcijas, bet desmit kolektīvi sevi pieteica pirmo reizi.

Svētku kulminācijā visvairāk skatītāju pulcēja deju liel­uzvedums “Es atvēru Laimas dārzu” Daugavas stadionā, svētku gājiens un noslēguma koncerts “TE-AUST” Meža­par­ka estrādē. Valsts Prezidents Edgars Rinkēvičs, noslēguma koncertā uzrunājot dalībniekus un skatītājus, sacīja: “Šajos svētkos aust jauni sapņi un aust mīlestība. Šajos svētkos aust prieks un lepnums. Prieks un lepnums par mūsu tautu, par mūsu valsti, par mūsu Latviju.” Neaizmirstams bija noslēguma koncertā skatītāju radītais Latvijas karogs no svētku programmiņām dziesmas “Tavs karogs” laikā. Daudzas dziesmas izskanēja atkārtoti, un skatītāji tās klausījās, stāvot kājās.

Nule izskanējušie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki nesa arī negaidītu pārdzīvojumu – pārtrauktu koncertu Daugavas stadionā, kas arī netika turpināts. Rīkotāji skaidroja, ka bojājumu apskaņošanas sistēmā dēļ un arī slidenā deju laukuma dēļ, jo koncerta laikā spēcīgi lija, atbildīgi tika izlemts pasākumu pārtraukt. Piektdien, 11.jūlijā, palika neizdejotas sešas dejas, nebija liel­uzveduma kulminācijas.

Kolektīvu vadītāji atzina, ka neko tādu neatceras piedzīvojuši. “Tūgadiņa” vadītāja Vanesa Legzdiņa-Puķēna teic: “Tā bija ļoti liela bēda. Vienai grupai tieši dejas vidū pārtrūka mūzika, viņiem bija pavisam bēdīgi. Bērni palika uz laukuma, centās dejot, bet tad pateica, ka koncertu atceļ. Toties šodien (koncertā sestdien-aut.) viņi dejoja divtik jaudīgi.”

Tas nebija vienīgais pārbaudījums, ko dalībnieki piedzīvoja Daugavas stadionā. Piektdien no rīta ģenerālmēģinājumā ar skatītājiem saule uzkarsēja stadiona segumu. Bērni pēc tam dalījās iespaidos, ka kājas caur pastalām šķita degam. Savukārt vakarā līdz ar lietu segums kļuva ļoti slidens un ne viens vien dejotājs krita, lai atkal celtos un turpinātu dejot. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests informēja, ka dienas laikā uz ārstniecības iestādi papildu diagnostikai no stadiona nogādāti astoņi dalībnieki, bet stacionārā palikt nevienam nevajadzēja.

Neaizmirstami iespaidi

Bērnu emocijas par svētkiem ir košas. “Šurumburuma” dalībnieki – dvīņu māsas Katrīna un Elizabete Jēkabsones, Katrīna Traine un Roberts Dahlens – pastāsta, ka trolejbusā braukuši cits citam cieši blakus un visi pasažieri izkāpuši vienā pieturā. Tāpat ar lielām emocijām dalās par mēģinājumu saulē, kad šķitis, ka pēdas dedzina un gribējies ledus aukstu ūdeni, arī novilkt vestes. Taču vēl vairāk priecīgu stāstu, kā turpināja dejot, kad nonāca no skatuves, kā māja kamerām, deva pieci citiem dejotājiem.

“Tūgadiņa” jaunākās dejotājas Frīda, Alise un Evelīna pēc pēdējā koncerta bija enerģijas pilnas. Frīda vēl apmeklē bērnudārzā, Alise un Evelīna mācās sākumskolā. Viņas pastāsta, ka ļoti paticis dejot koncertos, bet negaisa laikā gan bijis bail. Tomēr, lai gan jūtas nogurušas un brīžiem pat gribējies uz mājām, ir gandarītas par visu piedzīvoto.

Sadzīvošana visiem kopā

Lielākā daļa dalībnieku svētku laikā dzīvoja Rīgā, skolās, kas atvēlētas mājvietai, daļai nakšņošana galvaspilsētā bija pāris dienu, dažiem vairāk par nedēļu atkarībā no tā, kādos kolektīvos katrs darbojās. Svētku koordinators Cēsu novadā Uldis Blīgzna piektdien pastāstīja, ka sarežģīts uzdevums bija visu kolektīvu nokļūšana Rīgā, loģistikas organizēšana un pēc tam iekārtošanās skolā: “Tā kā uz svētkiem varēja braukt ne tikai deju kolektīva astoņi pāri, bet visi kolektīva bērni, bija vajadzīgi gan lielāki autobusi, gan vairāk telpu. Tomēr skatījāmies, kā mainīties ar telpām, lai visiem būtu ērti. Savukārt Straupes pamatskolas deju kolektīvs “Straupīte” izlēma, ka vecāki bērnus katru dienu vedīs mājās. Kopumā no visiem novada kolektīviem tikai pāris bērnu jutušies slikti un izlēmuši doties mājās pavisam. Ikdienā, protams, kāds atnāk pie māsiņas pēc padoma par kādu veselības jautājumu, saņemt plāksteri tulznai vai noskaidrot, vai nav paaugstināta temperatūra, kā arī bērni, kuri atbrauca visātrāk, ir vairāk noguruši, bet apjautājoties redzams, ka visi jūtas labi un ir priecīgi. Dejotāji gaida vakaru pēc koncerta, kad varēs ilgāk palikt augšā un paballēties. Dejotāji nepiedalās Mežaparka noslēguma koncertā, varējām rezervēt sēdvietas ģenerālmēģinājumam, un uz to arī dosimies.”

Uldis Blīgzna skaidro, ka visas problēmas, kas šķita, ka varētu būt, tika risinātas laikus: “Protams, ir jābūt elastīgiem, dalībnieku tomēr daudz. Neparastāka situācija piedzīvota Rīgas Skolēnu pilī, kur divas reizes ieslēgusies viltus trauksme, līdz situācijas noskaidrošanai bērniem bija jādodas ārā, jāsagaida ugunsdzēsēji un jāpārliecinās, ka viss kārtībā. Savukārt skolā, kur mitinās kori, no ierindas izgāja dušas, bet ātri tika saorganizēti dušu konteineri.” Sociālajos tīklos izskanēja neapmierinātība ar ēdināšanu, bet kolektīvu vadītāji uzsver, ka maltītes ir gardas, ir  ēdienu dažādība, iespēja paņemt papildu porciju, ir arī augļi, dārzeņi un kādi našķi, smalkmaizītes.

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas “Šurumburums” un Zaubes pamatskolas deju kolektīva “Ozoliņš” vadītāja Inese Daugaviete teic: “Mums sokas ļoti labi. Esam gan saules karstumu dabūjuši, gan lietu, gan vējā nosaluši, gan varavīksni pāri Daugavas stadionam skatījuši un arī Rīgas dārgo tēju padzēruši. Visiem sāp kājas, bet baudām visu ar smaidu. Protams, bērni saskaras ar grūtībām, ir jāguļ svešā vietā, uz matrača, kas izlaiž gaisu vēl pa nakti, jāsadzīvo ar kaimiņu, kas pa miegam spārdās. Mācāmies sadzīvot ar dažādām rakstura šķautnēm, visādi ir, bet es ļoti ceru, ka viņi noķers arī pozitīvo cauri grūtībām un rudenī vēlēsies turpināt dejot. Braucam arī ar trolejbusu, tramvaju, Vērmaņdārzā savu pērli atradām, Zaubes kolektīvs bija pie Brīvības pieminekļa. Jūtam lielu vienotību no pavadītājiem no skolas līdz sagaidītājiem Rīgā un skatītājiem gājienā. Lai bērnus svētku laikā varētu palutināt, vecāki visa gada garumā krāja naudiņu, par ko tagad iespējams nopirkt kaut ko garšīgu.” Zaubē bērniem vairākus gadu desmitus nebija deju kolektīva, bet šobrīd jau dejotāju tik daudz, ka varēja piedalīties skatē un tikt uz svētkiem.

Piepildīts brīvais laiks

Bija dienas, kad mēģinājumu grafiks bija gana blīvs, bet bija padomāts arī, lai dalībniekiem būtu brīvais laiks. Uldis Blīgzna vērtē, ka tas tika aizpildīts aktīvi, kolektīvi draudzējas, spēlē spēles, dodas ekskursijās. “Cimdiņa” dejotāji devās uz Rīgas Motormuzeju, Vecrīgu, bērni arī ļoti vēlējās doties uz “McDonaldu”. Arī “Tūgadiņa” dejotāji paguva izdarīt daudz    – aizbrauca uz zoodārzu, motormuzeju, dejoja pie Brīvības pieminekļa, Valsts prezidenta pils, Rātslaukumā. Kolektīva vadītāja teic: “Parādījāmies visai Rīgai, kādi smuki un deju mīloši esam.”

Cēsu 1.pamatskolas pūtēju orķestris rūpējās par svētku noskaņu ikvienam, kolektīvs muzicēja, gan braucot tramvajā, gan sarīkojot ballīti visiem Natālijas Draudziņas ģimnāzijā dzīvojošajiem, gan pat devās uz lidostu, lai pagūtu nospēlēt improvizētu koncertu.

Gatavošanās koncertiem

Gatavošanās koncertiem kā vienmēr bija ļoti aktīva – ar bižu un vainagu pīšanu, tērpu žāvēšanu un gludināšanu.

Dzērbenes Tautas nama 3.-6.klašu deju kolektīvu “Cimdiņš” “Druva” satika, gatavojoties ģenerālmēģinājumam. Vadītājs Andris Sakss pastāsta, ka kolektīvs uz Rīgu atbrauca pirmdienas vakarā, kad emocijas bija tik lielas, ka grūti bija aizmigt, tomēr otrajā dienā mēģinājumu ritms darīja savu un visi ātri vien aizgāja gulēt. Viņš atzīst, ka par svētku mērogu, arī stadiona mērogu, lai cik stāstītu, nevar izstāstīt, kamēr tas pašiem nav piedzīvots: “Līdz galam viņi to mērogu saprot tikai tad, kad nonāk Daugavas stadionā vai Mežaparka estrādē. Mums ir dejotāji, kuri dzied arī korī. Bērni saprot, ka skolotāji vairs nevar iet līdzi, katra paša atbildība ir par to, kas un kā jādara, pat ja sākumā kaut kas nav līdzeni, viens otru pavelk, lai viss būtu, kā nākas.”

Kitija Stauvere ir pavadošā persona “Piebaldzēnu” 5.-9. klašu grupai. Viņa atzīst, ka, lai arī mēģinājumu daudz, bet, skatoties gan tos, gan koncertus, prieka asaras ir neizbēgamas. Dejotāja Viktorija Maligina ies astotajā klasē un atzīst, ka laiks skrien ātri. Tikko izbaudījusi pirmo koncertu, teic: “Sajūtas ir brīnišķīgas, nav pat vārdu. Dejas, ko esam mācījušies, dejojām visi kopā. Šis kopīgais mirklis ir neaizmirstams.” Lai dalībniekus palutinātu, gan vidusskola ir parūpējusies par gardiem pārsteigumiem, gan bērnu ģimenes.

Liepas Kultūras nama deju kolektīva “Dālderīši” vadītāja Marita Rieksta -Krivjonoka ir palikusi bez balss, bet teic, ka gan bērni ir malači, gan pieaugušie, kas atbraukuši kolektīvam līdzi. Bērnu ikdienu palīdz organizēt Kristīne Kuriloviča, Diāna Kārkliņa, viņas atzīst, ka šis ir liels piedzīvojums, bērni ir jaunā vietā, ar savām domām, arī noguruši, kādreiz emociju kauss ir pilns, kad jāraud visiem, lai pēc tam atkal celtos un baudītu svētkus. “Pieliekam lielas pūles, lai bērni būtu drošībā lielajā galvaspilsētā. Ja šo visu varam, tad mēs visu varam, un jādodas tik uz priekšu,” secina Marita Rieksta -Krivjonoka.

Zēnu kori “Piebalgas puikas” “Druva” satiek pēc gājiena. Diriģenti Kristers Briedis un Inta Apalupa atzīst, ka tiešām ir nogurums, bet ir svētku sajūta gan pašiem, gan zēniem. Dalībnieki, kuri sarunu klausās, to apstiprina un ir gatavi noslēguma koncertam. Kristers Briedis vērtē, ka kolēģi ir izdarījuši milzīgu darbu: “Un tagad gājienā zēni piedzīvoja, kā viņiem uzgavilē, sajuta Mežaparka estrādes lielo telpu un pauda savu dziedošo gribu.” Inta Apalupa uzskata, ka vislielākais gandarījums ir tieši pēc visgrūtākā darba: “Korim ir jāatrod laiks mēģinājumiem, zēni jāmotivē, bet ir izdevies.” Lai koristiem būtu papildu motivācija, diriģenti apsolījuši, ka Rīgā visi izbrauks ar kartingu, ko arī izdarīja. Bet par gājienu diriģente teic: “Es domāju, šodienas gājiens bija ļoti izdevies – mums bija savs sauklis, visiem, kas sveica, mēs atbildējām – sveiciens visai Latvijai! Korī to teicām, un tad vēl visi apkārt uzgavilēja, radot patiesu laimes izjūtu. Zēniem esmu teikusi – ja dziedi zēnu korī, tad esi Latvijas patriots.”

Tradīcija, kurai jāturpinās

Pēc koncertiem dalībnieku saviļņojums nebija noslēpjams. “Cimdiņa” vadītājs Andris Sakss teic: “Es priecājos, ka bērni šos svētkus var piedzīvot. Visas pasaules kontekstā tā ir milzīga vērtība. Redzam, ka pirms desmit gadiem konkurence bija krietni lielāka, gandrīz vesela paaudze izauga, nepiedzīvojot svētkus, tos izjauca kovids. Jaunākie dalībnieki iepriekšējo īsti nosvinēto svētku laikā pat nebija piedzimuši. Jautājums, kā būs pēc pieciem vai desmit gadiem, bet ir ļoti svarīgi svētkus saglabāt. Un domāju, ka bērniem, kuri piedalījās šogad un izbaudīja svētku garšu, gribēsies piedalīties arī nākamajos gados, viņi vēlēsies skatē tikt tālāk un piedzīvot šo skaisto notikumu.”

Cēsu novada svētku dalībnieku kolektīvi

KORI

• Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas jauktais koris, diriģents Patriks Stepe
• Cēsu 1. pamatskolas 2.-6. klašu zēnu koris, diriģente Ilze Grinfelde
• Cēsu 1.pamatskolas 5.-9. klašu meiteņu koris “Cantando”, diriģente Ilze Grinfelde
• Cēsu Pilsētas Pastariņa sākumskolas zēnu koris, diriģente Anda Tomsone
• Cēsu Pilsētas vidusskolas 5.-9.klašu koris “Rotā”, diriģente Rasma Holsta
• Cēsu Valsts ģimnāzijas jauniešu koris “Tomēr”, diriģents Patriks Stepe
• Cēsu Valsts ģimnāzijas meiteņu koris “Volante”, diriģents Patriks Stepe
• Draudzīga Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas jauktais koris, diriģente Dace Ābrama
• Jaunpiebalgas vidusskolas meiteņu koris “Meža meitas”, diriģente Laila Legzdiņa
• Zēnu koris “Piebalgas puikas”, diriģenti Kristers Briedis, Māra Vīksna, Inta Apalupa
  
  TAUTAS DEJU KOLEKTĪVI
• Cēsu 1.pamatskolas deju kolektīvs, vadītāja Solvita Krastiņa
• Cēsu 2. pamatskolas 1.-4. klašu deju kolektīvs, vadītāja Solvita Krastiņa
• Cēsu Kultūras centra 7.-9. klašu deju kolektīvs “Randiņa studija”, vadītāja Sandra Bārtniece
• Cēsu Kultūras centra deju kolektīvs “Randiņš”,1.-2.klašu grupa, 3.-6. klašu grupa, vadītāja Sandra Bārtniece
• Cēsu Pilsētas Pastariņa sākumskolas 1.-2. klašu kolektīvs “Pastariņi”, vadītāja Anna Annele Lazdiņa
• Cēsu Valsts ģimnāzijas 10.-12.klašu deju kolektīvs “Kande”, vadītājs Andis Kozaks
• Dzērbenes Tautas nama 3.-6.klašu deju kolektīvs “Cimdiņš”, vadītāji Andris Sakss un Ieva Kazijeva
• Jauno Līderu vidusskolas deju kolektīvs “Lustūzītis”, 1.-2.klašu grupa, 3.-6.klašu grupa, vadītāja Daiga Meistere
• Jaunpiebalgas vidusskolas deju kolektīvs “Piebaldzēni”, vadītāja Lāsma Skutāne, 1.-2., 1.-4.,3.-4., 5.-9. un 10.-12.klašu grupa
• Liepas Kultūras nama deju kolektīvs “Dālderīši”, 1.-2. un 5.-9.klašu grupa, vadītāja Marita Rieksta-Krivjonoka
• Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas 1.-4. klašu deju kolektīvs “Šurumburums”, vadītāja Inese Daugaviete
• Priekuļu Kultūras nama deju kolektīvs “Tūgadiņš”, 1.-2., 3.-6., 5.-6. 7.-9., un 5.-9. klašu grupa, vadītāja Vanesa Legzdiņa-Puķēna
• Priekuļu Kultūras nama 1.-4.klašu deju kolektīvs “Tūgadiņš”, vadītāja Evija Bišere
• Priekuļu pamatskolas deju kolektīvs “Miķelēni”, 3.-4.klašu grupa, vadītājs Māris Brasliņš
• Straupes pamatskolas deju kolektīvs “Straupīte”, 1.-2. un 3.-6.klašu grupa, vadītāja Ginta Berķe
• Vecpiebalgas Kultūras nama 10.-12. klašu deju kolektīvs “Slātaviņa”, vadītāja Ligita Zemberga-Zeltiņa
• Vecpiebalgas vidusskolas 7.-9.klašu deju kolektīvs “Atskabarga”, vadītāja Iveta Ērgle
• Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma 10.-12. klašu deju kolektīvs “Virpulis”, vadītājs Uldis Blīgzna
• Zaubes pamatskolas 1-4.klašu deju kolektīvs “Ozoliņš”, vadītāja Inese Daugaviete
  
  PŪTĒJU ORĶESTRI
• Cēsu 1.pamatskolas pūtēju orķestris, diriģents Jānis Jansons
  
  FOLKLORAS KOPAS
• Jaunpiebalgas Kultūras centra folkloras kopa “Piebaldzēni”, vadītāja Ieva Damroze
  
  SIMFONISKIE ORĶESTRI
• Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas kamerorķestris, diriģents Patriks Stepe
  
  KOKLĒTĀJU ANSAMBĻI
• A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas kokļu ansamblis “Wendenkokle” jaunāka grupa, vadītāja Ilze Žvarte
• A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas kokļu ansamblis “Wendenkokle” vecākā grupa, vadītāja Ieva Kalēja
  
  MAZIE MŪZIKAS KOLEKTĪVI
• Cēsu Bērnu un jauniešu centra popgrupa “Sekunda 6”, vadītāja Ina Aizgale
• Cēsu Yamaha Mūzikas skolas bērnu un jauniešu interešu izglītības iestādes “Muzikālās attīstības centrs” instrumentālais ansamblis “Between Days”, vadītājs Indars Grasbergs
• Cēsu Kultūras centra popgrupa “Hey”, vadītāja Ina Aizgale
  
  VIZUĀLĀ UN VIZUĀLI PLASTISKĀ MĀKSLA
• Cēsu Bērnu un jauniešu centra (CBJC) auduma dizains, vadītāja Sarmīte Radziņa
• CBJC rokdarbu klase “Pats”, vadītāja Sandra Egle
• CBJC šūšanas klase, vadītāja Mudīte Blūma

Avots: Valsts Izglītības attīstības aģentūra