Jutos pārsteigta, kad, ieejot Pils parkā uz baleta izrādi ”Žizele”, jaunieši man piedāvāja smuku, melnu ”somiņu”. Atverot izrādījās, ka tas ir sēdeklītis, ko uzklāt uz sola. Gribu pastāstīt, kas atgadījās ar manējo.
Pēc ļoti emocionālā otrā cēliena es savu sēdeklīti aizmirsu un tikai mājās konstatēju, ka kaut kā trūkst. Jau guļot radās doma, ka es šo patīkamo mantu gribu atgūt. Svētdienas rīts atnāca ar lietu, bet tas man neliedza doties uz Pils parku. Tieši tur, kur bija mana sēdvieta, ieraudzīju salijušu sēdeklīti. Pasitusi padusē atgūto mantiņu, laimīga devos uz mājām. Puķes pie laternu stabiem un citur rīta agrumā radīja labu noskaņojumu, pat ielās satiktie ”konteineru revidenti” nelikās nepatīkami.
Jūs teiksiet – liels cilvēks cienījamos gados un priecājas par mazcenas mantu. Priecājos, ka Mākslas festivāla laikā mums, skatītājiem un klausītājiem, tiek sagādāti pārsteigumi un kaut vai mazliet, bet tomēr izrādītas rūpes par cilvēku. Paldies par to!
Baleta skatītāja Cēsīs
Komentāri