
„Bērnībā un jaunībā jāstrādā vien bija, nekādus lielus priekus vai pārdzīvojumus neatceros. Tomēr visur gāju, piedalījos, biju sabiedrisks cilvēks. Jaunībā nekas nebija grūti, aizskrēju uz balli kādus četrus kilometrus kā putns,” atmiņās dalās Priekuļu iedzīvotāja Velta Valērija Opmane. Vienu dienu pirms Latvijas valsts jubilejas viņa atzīmēs savu 95 gadu dzimšanas dienu. „Valsts jubileju visvairāk svin tagad, no senākiem laikiem neatceros īpašas svinēšanas. Priecīgākais brīdis dzīvē bija dēla piedzimšana. Vēl priecājos par diviem mazbērniem un diviem mazmazbērniem,” vēsta Velta.
Jubilāre dzimusi Mārsnēnu pagasta Startos. Dzīvojuši netālu no Startu ezera, tēvs bijis drēbnieks, māte – lauksaimniece. Vecākiem bijusi vienīgais bērns. Taču tāpat Velta izbaudījusi to laiku skolnieciņu likteni, kā pirmdien aizvesta uz Raunas draudzes skolu, tā mājās tikusi nedēļas beigās.
Atminoties kara gadus, gaviļniece stāsta, ka dzīvojusi Valmierā:. „Piedzīvoju apšaudes. Lodes gāja, ka džinkstēja vien. Reiz palūdzu no kaimiņa zirgu un vedu no Valmieras skapi uz laukiem. Bet zirgs cimperlīgs, kā palaida grožus zem astes, tā apstājās un sāka spārdīties. Ratos iesēdās krievu virsnieks. Domāju, kā lai tieku no viņa vaļā. Nu, ko var zināt, es tāda jauna meita viena uz ceļa… Palaidu grožus zemāk, zirgs apstājās, spārdījās, virsnieks izspruka no ratiem un prom. Tā nu zirgs mani izglāba, braucu tālāk smaidīdama.”
Ar vīru iepazinušies Mārsnēnos ballē. Kad apprecējušies, drīz vien atnākuši dzīvot uz Priekuļiem. Uzcēluši mājiņu. Vīrs pēc profesijas bijis galdnieks. Velta 25 gadus nostrādājusi par auklīti Priekuļu bērnudārzā.
Jubilāre saka lielu paldies pagasta padomei, kas gādā, lai viņa varētu dzīvot savā mājā, ierastā vidē. Nākot palīgos aprūpētāja – malciņu sanest, no veikala produktus atnest. Vīrs miris, no 50 gadu kāzu jubilejas pietrūcis nedaudz.
Jautāta, ko domā par valstī notiekošo, Velta atbild : „Uztraucos, ka pagastu reformā paredzēts Priekuļus Cēsīm atdot. Maziņie pagasti jau priecīgi, ka pie lielākiem pieliek, tiem iznāk vairāk līdzekļu, bet mēs paši esam gana stipri. Valstī grūti laiki – strādniekus laiž vaļā, pieļauj tādas aplamības kā cukura fabriku likvidēšana. Zagļu esot vairāk, kā dzirdams, bet policistu skaitu samazina.”
Valstij, kas par viņu jaunāka, jubilāre novēl: „Visiem – veselību! Zemākas cenas un kvalitāti produktiem labāku! Valstsvīri lai padomā par savu rīcību – vai tiešām viņi visu dara pareizi, tautas labā. Salūts? Pārmērības nevajadzētu, bet nav slikti paskatīties, kā tās puķes pa gaisu lido, tas ir kā svētku noslēgums, kulminācija uz pacilātas nots”.
Komentāri