
Šonedēļ bija dzejnieka Aleksandra Čaka dzimšanas diena. Viņš dzimis pirms 115 gadiem. Mārītei Rukmanei, dabaszinību un vēstures skolotājai Spāres internātskolā, lielā mērā pieder ideja un iniciatīva, kā šo jubileju svinēt Amatas novadā, piedaloties skolēniem, skolotājiem un rakstniekiem. Tas oktobrī notika tālredzīgi, patriotiski un dzejiski – iestādot kokus.
Uz Spāres skolas apsaimniekotās zemes, kur vareni sakuplojuši 30. gados rakstnieku stādītie koki, tagad ir vieta, ko dēvē par Rakstnieku parku. Interesenti bija aicināti parku apmeklēt, tajā aplūkot arī Aleksandra Čaka stādīto ozolu.
“Iestādīsim jaunus kokus, rakstnieku parks kļūs plašāks,” – šo skolotājas Mārītes Rukmanes iniciatīvu apsveica daudzi, sākot no Spāres internātskolas vadības, Amatas novada domes līdz mūsu laika rakstniekiem, kuri cieši saistīti ar Aleksandra Čaka muzeju un biedrību Rīgā. To atbalstīja arī Vidzemes uzņēmums “ZAAO”, sagādājot koku stādus.
Spārē rakstnieki un citi iesaistītie parkā stādīja kokus iepretī A. Čaka ozolam, kurš šogad tik vareni dāļā zīles, un izveidojās vēl viena koku rinda. Tā sākas pie kociņa, kas pagājušajā gadā iestādīts, godinot Amatas novada rakstnieci Melāniju Vanagu.
Dzejnieki Edvīns Raups, Valdis Atāls, Jānis Rokpelnis, rakstnieki Inga Ābele un Valdis Rūmnieks stādīja katrs citādu koku. Rakstnieki atbalstīja Valda Atāla ideju ņemt to koku, kas atbilst horoskopa zīmei.
“Man patīk pīlādzis, un tieši to mani aicināja iestādīt,” sacīja Inga Ābele. Jauno kociņu vidū ir arī oši, kļavas, bērzs, lapegle, ābele, kastaņa.
“Tas, ko skolēni cer no jums saņemt dāvanā, ir dzeja,” sacīja Mārīte Rukmane, pievēršot ciemiņu uzmanību jauniešiem, kuri bija palīdzējuši koka stādīšanā un pulcējās ap ugunskuru dzejas aplī. Jānis Rokpelnis, zinot, ka stādīs lapegli, bija piemeklējis savu dzejoli, kur tā apcerēta. Dzejnieks jutās pagalam samulsis, pretī saņemot skolēnu dāvanu – burtnīciņu, kurā apcerēta dzejnieka jaunākā dzeja.
Ja Čaka mēnesis, tad pie ugunskura bez dziesmām ar Čaka vārdiem neiztikt. Uz ģitāras pa-šas pavadītas, tās dziedāja skolotāja Elita Upe. Viesi noklausījās Spāres skolas jaunā dzejnieka Vitauta Ērmaņa dzejoli. Pamatīgi ciemiņus pārsteidza Rīgas Vājdzirdīgo skolas priekšnesums, it sevišķi zēns, kurš zīmju valodā nolasīja Aleksandra Čaka dzejoli.
“Rakstnieku pēcpusdiena bija emocionāli piesātināta un nevienu neatstāja vienaldzīgu. Radās sajūta, ka šodien ir izdarīts kaut kas ļoti nozīmīgs un paliekošs,” tādās domās bija Spāres internātskolas pedagogi, pateicīgi kolēģei Mārītei Rukmanei par idejām, iniciatīvu un ieguldīto darbu.
Čaka muzeja vadītāja Andra Medne, lūgta pastāstīt vēl ko nezināmu par dzejnieka veikumu, sacīja, ka Cēsu pusē ko jaunu nepateikt: “Lai ko es sacītu, jūs tāpat domāsiet, ka dzejoli “Miglā asaro logs” Čaks veltīja cēsniecei Angelikai. Tāpēc sacīšu to, ka vairākas sirmas kundzes savulaik muzejā stāstījušas – dzejolis veltīts viņām jaunībā.” Spārē, atkal dziedot slaveno dziesmu, ap ugunskuru sanākušie domāja katrs savu domu.
Komentāri