Āraišu evaņģēliski luteriskajā baznīcā svētdienas dievkalpojumā bija paredzēts
atvērt dievnama krusta dekoratīvo bumbu. Baznīcas torņa restaurācijas gaitā krusts nocelts un atrodas ēkā. Bumbā zem krusta redzami caurumi, kas varētu būt
izšauti ar karabīni. Mēģinot ielūkoties bumbā pa caurumu, draudzes locekļi secinājuši, ka iekšā ir kāds priekšmets, kas, visticamāk, ir vēstījums nākamajām paaudzēm.
“Bija doma, ka vēstījumu svinīgi izņemsim dievkalpojuma laikā. Profesionāļiem bija cits skatījums – to nedrīkst darīt daudzu cilvēku klātbūtnē, mazākā neuzmanība var visu sabojāt. Tāpēc
bumba netika vērta vaļā dievkalpojumā, kā bijām iecerējuši,” “Druvai” pastāstīja draudzes priekšniece Ieva Bernadeta Ščeglova.
No bumbas izņemtajai kapsulai abi gali bijuši vaļā. “To kopā ar metālmākslinieku Jāni Martinsonu ieraudzījām uzreiz un sapratām, ka vēstījums var būt bojāts. Mākslinieks nepieļāva iespēju, ka publiska, ātra vēstījuma izņemšana no kapsulas un lasīšana ir iespējama,” apstiprināja torņa restaurācijas projekta vadītājs Juris Bērziņš. Vēstījuma papīru sabojājis mitrums. To patlaban apstrādā un mēģina izlasīt speciāliste. Darbs varētu aizņemt vismaz pāris nedēļas, varbūt vairāk. Ieva Ščeglova atklāja, ka pagaidām nav iespējams noteikt, kādā valodā un cik garš ir vēstījums.
“Baznīcas torņa krusts un bumba tiks aizvesta uz metālmākslinieku Martinsonu darbnīcu. Viņi veiks restaurāciju, kā arī izgatavos kapsulu, kurā mēs liksim savu vēstījumu nākamajām paaudzēm,” “Druvai” pastāstīja mācītājs Artis Eglītis un piebilda, ka varētu apvienot izņemtā vēstījuma un jaunā lasīšanu.
Jautājumu vēl daudz, jācer, ka ar laiku tiks gūtas arī atbildes. Ieva Ščeglova stāsta, ka vēstījums bijis ievīstīts 1905.gadā vācu valodā izdotā avīzē. Taču krusts datēts ar 1792.gadu, un vismaz pieejamā literatūrā par Āraišu baznīcu nav ziņu, ka tornī kas būtu darīts 1905.gadā.
Svētdienas dievkalpojums bija Āraišu draudzei
nozīmīgs ne jau tikai tāpēc, ka daudzi cerēja ieraudzīt vēstījumu no iepriekšējām paaudzēm.
Mācītājs Artis Eglītis kalpoja pēdējoreiz.
Viņš kļuvis par Latvijas ev. lut. baznīcas virsvaldes sekretāru, bet paliek Āraišu draudzes pārvaldes priekšnieka vietnieks. Viņš piekritis palikt draudzē, lai turpinātu būt klāt dievnama remontā.
“Āraišu draudzē nokalpoju gadu un trīs mēnešus. Ar baznīcas torņa restaurāciju uzsākta mērķtiecīga, pakāpeniska kultūrvēsturiskās vietas sakopšana, saglabāšana un atjaunošana. Iesākti vērienīgi darbi, nav īstais brīdis, lai aizietu, tāpēc arī turpināšu,” pastāstīja Artis Eglītis. Turpmāk Āraišos kalpos mācītājs Gints Polis. Artis Eglītis Gintam Polim novēlēja atrast ceļu uz katru sirdi, kas sevi saista ar Āraišu baznīcu.
Komentāri