
Cēsis ir pirmā pilsēta Latvijā, kurā noris pētījums, kas meklē jaunas pieejas kuņģa vēža izraisītās mirstības mazināšanai augsta riska reģionos, pie kādiem pieskaitāma arī Latvija.
GISTAR ir zinātnisks pētījums, kas tiek veikts Cēsu profilakses un savlaicīgas diagnostikas centrā, sadarbojoties ar Latvijas Universitāti un Cēsu novada pašvaldību.
Tieši Cēsis ir kļuvušas par pirmo Latvijas pilsētu, kurā uzsākts pētījums.
Cēsu profilakses un savlaicīgas diagnostikas centra darbības organizatore Baiba Trinska – Roze stāsta, ka par pētījuma dalībniekiem var kļūt jebkurš iedzīvotājs vecumā no 40 līdz 64 gadiem. Ierodoties centrā, visi tiek iepazīstināti ar pētījumu un tā nosacījumiem.
Ja iedzīvotājs piekrīt piedalīties pētījumā, viņu izjautā par dzīvesveida faktoriem, kā arī sūdzībām un iepriekšējām saslimšanām. Visi dalībnieki tiek lūgti veikt slēpto asiņu testu izkārnījumos, kā arī tiek paņemti asins paraugi, kuri tiek analizēti pēc īpašas pētījumā noteiktas shēmas.
Pētījumā jau piedalījušies vairāk kā 180 iedzīvotāji, lielākā daļa sievietes. Baiba aicina vīriešus būt aktīvākiem. “Pētījumā aicinām piedalīties visus, īpaši veselus vīriešus. Strādājošo iedzīvotāju ērtības labad centrs strādā darba dienās no pulksten 7 līdz 14.30, bet sestdienās no 8 līdz 13,” viņa saka.
Pētījuma veiksmīgā norisē ļoti būtiska ir sadarbība ar ģimenes ārstiem. „Visu pētījuma dalībnieku veselības stāvokli izvērtē kvalificēts medicīnas personāls. Cilvēki ir atsaucīgi, priecājas, ka viņiem ir iespēja uzzināt par savu veselības stāvokli,” atzīmē B. Trinska-Roze, piebilstot, ja tiek atklāti slimību trauksmes simptomi, tad sadarbībā ar
ģimenes
ārstu tiek precizēti to iemesli.
Jāpiemin, ka nupat aizvadīta iesaistīto pušu tikšanās, lai pastāstītu par pētījuma norisi. Daudzi izteica pateicību Cēsu novada pašvaldības aģentūras „Sociālais dienests” direktorei Ivetai Sietiņsonei par atsaucību un iesaistīšanos pilotpētījuma organizēšanā. “Mums ir svarīgs iedzīvotāju veselības stāvoklis, tāpēc ar lielāko prieku atsaucāmies aicinājumam sadarboties,” sacīja Cēsu novada sociālā dienesta direktore Iveta Sietiņsone. Savukārt SIA „Cēsu klīnika” vadītāja Ingūna Liepa uzsvēra, ka šāds pētījums ir vajadzīgs un ieguvēji no tā būs visi. Viņa teic, ka sabiedrībā jārunā par veselību kā vērtību, savukārt kuņģa vēzis esot viltīga saslimšana, jo nav ārpusē redzama. Viņa pauda gandarījumu, ka pašvaldība un cēsnieki bijuši atsaucīgi pētījumam un apliecināja, ka arī Cēsu klīnika ir gatava tajā iesaistīties. “Jebkura glābta dzīvība un laikus, sākuma stadijā atklāts vēzis nav naudā izmērāma vērtība,” viņa saka.
Pētījuma zinātniskais vadītājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis un Latvijas Universitātes asociētais profesors Mārcis Leja atzina, ka šādam pētījumam zinātnes jomā ir liela nozīme pasaules līmeņa praksē, tas dos pienesumu plašās nozarēs un ļaus pozitīvi izskanēt Latvijas vārdam, jo pētījuma rezultāti un publikācijas ir ar starptautisku nozīmi. “Zinātniskais pētījums izstrādāts, lai meklētu jaunas stratēģijas kuņģa vēža mirstības samazināšanai augsta riska zonās. Nesen Starptautiskā Vēža pētniecības aģentūra pulcēja ekspertus, lai runātu par kuņģa vēža izpētes jautājumiem. Speciālisti atzina, ka kuņģa vēža problēma saglabāsies vairāku desmitu gadu garumā, diemžēl nākotnes prognozēs saslimšanas gadījumu skaits ar kuņģa vēzi nesamazināsies,” skaidro M.Leja, piebilstot, ka
„GISTAR pētījumā daļai iedzīvotāju asins analīzēs tiks noteikta kuņģa helikobaktērija, kura veicina kuņģa iekaisumu un daļai pacientu pirmsvēža stāvoli – kuņģa gļotādas atrofiju. Tādēļ tiem, kuriem analīzēs atklās baktērijas esamību, tiks piedāvāts ārstēšanas kurss baktērijas iznīcināšanai”.
Cēsu domes priekšsēdētājs J.Rozenbergs uzsvēra, ka Cēsis ir ieinteresētas pētījuma norises gaitā, cerot, ka tas dos pienesumu iedzīvotāju veselības kvalitātes uzlabošanā. Viņš arī pauda cerību turpmākai sadarbībai preventīvajos pasākumos un novēlēja iedvesmu idejām jauniem projektiem. “Pētnieki iegūst datu bāzi. Saprotu, ka Latvijā šīs baktērijas izplatība ir diezgan augsta, tāpēc jāmeklē tam iemesli un risinājumi, kā situāciju uzlabot. Savukārt iedzīvotāji iegūst iespēju bezmaksas pārbaudēm, kas ir labi,” saka J.Rozenbergs.
Jāatgādina, ka centrs uzsāka darbību šī gada oktobrī. Šobrīd plānots darbu Cēsīs turpināt vismaz līdz marta beigām, pētījumā iesaistot ne mazāk kā 500 iedzīvotāju. Turpmāk, balstoties uz iegūto pieredzi un atziņām, nākotnē līdzīgu profilaktiskā pētījuma praksi varētu pārņemt arī valstis ārpus Latvijas, kur fiksēta augsta kuņģa un kolorektālā vēža izplatība – Baltkrievijā, Krievijā un citur.
Ilze Fedotova
Komentāri