
Lai arī rajonā ezeru netrūkst, tomēr nevienā no tām oficiālas peldētavas nav. Pašvaldību vadītāji atzīst, ka trūkst līdzekļu, lai izpildītu normatīvo aktu prasības.
Zaubes pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Lācis, vērtējot situāciju, saka: “Zaubes ciematā vien mums ir divi ezeri un vēl divi ir pagasta teritorijā – Ļūkāns un Annas ezers, bet nevienā nav oficiālas peldētavas. Taču pagasta ļaudis peldas tāpat. Situācija ir pavisam vienkārša – peldvietas nevaram aprīkot tā, kā to prasa noteikumi. Tam ir nepieciešami lieli līdzekļi. Taču otrs jautājums, par ko būtu jārunā, ir vandalisms. Zaubes centrā autobusu pieturai pat sienu jauc nost. Ķieģeļu sienai izlauzts gabals. Rodas jautājums, vai varam runāt par nomaļāku vietu labiekārtošanu.”
V. Lācis stāsta, ka oficiālai peldētavai jābūt aprīkotai ar tualetēm, ģērbtuvēm, glābšanas riņķiem, kā arī jābūt veiktām analīzēm, ka ūdens ezerā ir tīrs.
“Ūdens analīzes nebūtu tas trakākais. Piekrītu, ka kādu no peldētavām vajadzētu arī iekārtot, un par to domājam. Bet vai nav jocīgi – ir pludmale Jūrmalā un iespējamā peldvieta Zaubē, bet abām šīm vietām prasības ir vienādas. Tas ir mazliet par traku. Iespējams, nākotnē
pie šī jautājuma atgriezīsimies, taču šobrīd pašvaldībai caurumu ir tik daudz, ka visu pacelt nevaram,” saka pagasta padomes priekšsēdētājs, bilstot, ka privātpersonas, kuras dzīvo ezeru apkārtnē, par ezermalas sakoptību rūpējas.
Arī Vaives pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Zaļaiskalna atzīst, ka prasības ir pārāk augstas, lai lauku pašvaldība ierīkotu oficiālu peldētavu.
“Mūsu pagastā iecienītākā peldvieta ir Gauča ezerā. Taču lielākoties ap ezeriem zeme pieder privātpersonām, un tad gadās dažādas situācijas, ka cilvēki nevar tikt peldēties. It kā tauvas josla ap ezeru ir noteikta, bet līdz ūdenim var tikt, ejot tikai pāri privātai zemei, ko nereti īpašnieki neļauj darīt,” stāsta V. Zaļaiskalna un, runājot par oficiālām peldētavām, saka: “Patlaban mums ir citas aktualitātes – vispirms vajadzīgi labi ceļi un tīrs dzeramais ūdens. Līdz peldvietu sakārtošanai tikuši neesam pat domās. Un prasības ir tiešām zvērīgas.”
Sabiedrības veselības aģentūras Valmieras filiāles vides veselības daļas vadītāja Inga Zariņa apstiprināja, ka Cēsu rajonā nevienas oficiālas peldētavas nav.
“Cēsu rajonā peldūdeņu paraugus ņemam vairākos ezeros – Niniera, Ungura, Driškina, Riebiņu, Raiskuma – un Gaujā Raiskumlīča
peldvietā. Šobrīd peldēties var
visās šajās vietās. Analīžu rezultāti ir pozitīvi,” komentē I. Zariņa un jautāta par oficiālajām peldvietām, saka: “Patiešām prasības pagaidām ir lielas. Lai iegūtu oficiālas peldvietas statusu, jābūt tualetēm, kvalitatīviem piebraucamajiem ceļiem, smiltiņām, jābūt nodrošinātai glābšanas situācijai un daudz kam citam. Tas, protams, maksā lielu naudu. Runājot arī ar dažādu pašvaldību vadītājiem, viņi nenoliedz, ka gribētu sakārtot peldvietas, bet tas prasa lielus finansiālos līdzekļus. Taču šobrīd šiem noteikumiem ir iesniegti grozījumi un tiek gaidītas izmaiņas, kas atvieglinātu sakārtot jautājumus, kas saistīti ar oficiālajām peldvietām.”
Komentāri