Pērn graudaugu sējumu platības veidoja 540,8 tūkstošus hektāru (ha), kas ir par 3,4 tūkstošiem ha jeb 0,6% mazāk nekā 2008.gadā, bet salīdzinājumā ar pēdējo piecu gadu vidējo apjomu pieaugušas par 9%.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par lauksaimniecības kultūru sējumu platībām liecina, ka graudaugu sējumu īpatsvars sējumu kopplatībā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu gandrīz nav mainījies, jo pērn tas bija 48,6%, bet 2008.gadā – 49%, tomēr izmaiņas skārušas sējumu struktūru.
Graudaugu ziemāju kultūru īpatsvars pieaudzis no 46% 2008.gadā līdz 54,5% 2009.gadā, samazinoties vasarāju sējumiem.
Pagājušajā gadā iegūti 1,7 miljoni tonnu graudu, kas ir tikai nedaudz mazāk nekā iepriekšējā gadā – par 26,3 tūkstošiem tonnu jeb 1,6%. Nedaudz sarukusi arī graudaugu vidējā ražība – no 31 centnera no viena ha 2008.gadā līdz 30,8 centneriem 2009.gadā.
Graudu kopievākumu gandrīz iepriekšējā gada līmenī nodrošināja ziemāju graudaugu kopražas pieaugums par 41,3 tūkstošiem tonnu jeb 4,1%, sējumu platībām palielinoties par 17,6%. CSP atzīmē, ka šo pieaugumu galvenokārt ietekmēja ievērojama ziemas kviešu platību un kopražas palielināšanās – attiecīgi par 42 tūkstošiem ha jeb 24,7% un par 78,9 tūkstošiem tonnu jeb 10,6%.
Ziemas kviešu īpatsvars kopējā ziemāju sējumu platībā 2009.gadā sasniedzis 72%, bet 2008.gadā šis rādītājs bija 68%.
Iznīkušo un nenovākto graudaugu sējumu īpatsvars pērn bija 11,8 tūkstoši ha jeb 2,2% no kopējās graudaugu sējplatības. Vairāk nekā pusi no nenovāktās platības – 5,2 tūkstošu ha jeb 51,5% apmērā veidoja griķu sējumi.
Pagājušajā gadā kopumā tika iepirkti 1,1589 miljoni tonnu graudu, kas ir par 580,9 tūkstošiem tonnu jeb divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Kviešu iepirkuma apjoms pieaudzis par 448,9 tūkstošiem tonnu jeb 2,2 reizes, tai skaitā pārtikas kviešu – par 368,8 tūkstošiem tonnu jeb 3,2 reizes. Pārtikas kviešu īpatsvars visu iepirkto kviešu kopapjomā sasniedzis 66,3% (2008.gadā – 46,7%). Rudzu iepirkts par 35,5 tūkstošiem tonnu jeb 31,9% vairāk nekā iepriekšējā gadā, tai skaitā pārtikas rudzu – par 27,1 tūkstoti tonnu jeb 35,3% vairāk.
Graudu vidējās iepirkuma cenas turpināja kristies – no 100,06 latiem par tonnu 2008.gadā līdz 73,25 latiem par tonnu 2009.gadā. Graudu vidējās iepirkuma cenas sasniegušas 2006.gada vidējo iepirkuma cenu līmeni, jo pasaules tirgos kopumā graudu piedāvājums ir ievērojami lielāks nekā pieprasījums.
Kviešu cenas samazinājušās no 108,76 latiem līdz 79,75 latiem par tonnu, no tiem pārtikas – no 125,42 latiem līdz 85,11 latiem par tonnu, rudzu – no 83,79 līdz 56,02 latiem par tonnu, no tiem pārtikas – no 89,32 latiem līdz 57,22 latiem par tonnu graudu.
2009.gadā par par 10,7 tūkstošiem ha jeb 13% pieaugušas rapša sējplatības, sēklu kopievākums palielinājies par 6,2 tūkstošiem tonnu jeb 3,1%. Vidējā ražība no viena ha samazinājusies no 24 centneriem 2008.gadā līdz 21,9 centneriem 2009.gadā. Kopievākuma pieaugumu ietekmējusi ziemas rapša sējumu platību palielināšanās par 12 tūkstošiem ha jeb 24,6%. 2009.gadā ziemas rapša sējumi aizņēma 65% rapša sējplatību, bet 2008.gadā – 59%.
Pērn kartupeļus audzēja 30 tūkstošos ha, kas ir par 20,6% mazāk nekā 2008.gadā. Atklātā lauka dārzeņu platības samazinājušās līdz 8,2 tūkstošiem ha jeb par 13,1%, dārzeņu vidējā ražība no viena ha pieaugusi no 138 centneriem 2008.gadā līdz 207 centneriem 2009.gadā.
2009.gadā izaudzēti 182,5 tūkstoši tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 39,3 tūkstošiem tonnu jeb 27,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Pagājušajā gadā par 2,3% samazinājies ilggadīgo zālāju siena ievākums, bet zaļbarības un skābbarības kopievākums pieaudzis par 79,3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Pēc NOZARE.LV
Komentāri