Es, Initas Plēģeres tante, pirmo reizi biju Vecpiebalgas vidusskolas 9. klases audzēkņu izlaidumā. Tik aizkustinoši skaistu, mīļu attieksmi pret skolēniem es nebiju gaidījusi. Svinīgās ceremonijas laikā direktore, audzinātāja u.c. atrada laiku katram no saviem trīsdesmit skolēniem pieiet klāt, apsveikt un apmīļot. Par katru absolventu bija kaut kas labs pasakāms. Ļoti skaists bija absolventu pēdējais valsis. Žēl tikai to trīs skolēnu, kuriem neviens no piederīgajiem un radiem nebija ieradies, lai viņus apsveiktu. Varbūt viņiem nav vecāku? Ja ir, vai tad ne stundiņu nevarēja izbrīvēt savu bērnu labā?
Savā un Initas piederīgo vārdā gribu skolai pateikties, paldies arī par tiem labajiem vārdiem, ko Inita bija izpelnījusies šajos pāris gados Vecpiebalgas skolā. Mēs, visi Initas piederīgie, novēlam jums visiem priecīgus Līgo svētkus. Lai skan līdz Skujenei!
Komentāri