
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, vienmēr aktuāls kļūst pedagogu vakanču jautājums. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga “Druvai” apstiprina, ka gana daudz skolotāju trūkst arī šoreiz.
Vakanču Latvijas skolās esot vairāk nekā četri simti. “Kopumā vakanču skaits katru gadu samazinās, tas nozīmē, ka ejam pareizā virzienā,” skaidrojot situāciju Cēsu novadā, teic Cēsu novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs Ivo Rode, atklājot, ka novadā situācija nav tik dramatiska.
Pedagogu vakanču sarakstā redzams, ka daudzviet trūkst tieši nepilnas slodzes skolotāji, piemēram, otrās svešvalodas pasniegšanai pusslodzes apmērā Jaunpiebalgas vidusskolā un franču valodas skolotājs Vecpiebalgas vidusskolā 0,05 slodzes apmērā.
Par Latviju kopumā I.Vanaga atzīst: ”Joprojām trūkst STEM mācību priekšmetu skolotāju, atbalsta personāla, taču problēmas ar cilvēkresursiem ir arī pirmsskolās.”
STEM jomā ietilpst zinātnes, kuras tradicionāli dēvē par eksaktajām (precīzajām) zinātnēm, proti, matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija, ģeoloģija. Cēsu novada skolās nav manāms uzkrītoši liels šo speciālistu iztrūkums, dažviet gan tādus meklē. Matemātikas skolotāju 1,46 slodzes apmērā grib atrast Priekuļu pamatskolā, Amatas pamatskolā un Cēsu 2.pamatskolā, bet ģeogrāfijas skolotāju 0,16 slodzes apmērā vēlas atrast Vecpiebalgas vidusskola. Savukārt bioloģijas skolotāju 0,33 slodzes apmērā meklē Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā.
“Šobrīd trūkst mazo slodžu skolotāju, jo reti kurš grib braukt uz Vecpiebalgu mācīt franču valodu divas stundas nedēļā,” paskaidro I.Rode.
“Pamatojoties uz nacionāla līmeņa reformu par otrās svešvalodas apguvi un krievu valodas apguves mazināšanos, rodas jauna, būtiska problēma – svešvalodu pedagogu akūts trūkums. Jārēķinās, ka būs skolas, kurās nebūs iespējams apgūt otro svešvalodu,” tā I.Vanaga.
“Otrā svešvaloda ir zināms izaicinājums, jo skolas vēlas eksotiskas valodas, bet trūkst šo pedagogu. Angļu, krievu, vācu valodu skolotājus var atrast. bet sarežģītāk ir ar franču, skandināvu, ķīniešu. Skola parasti izvēlas otro svešvalodu pēc tā, kāds skolotājs tajā brīdī ir pieejams, tomēr nereti šie cilvēki bieži maina dzīvesvietas – šogad tev ir skolotājs, nākamgad – nav,” LIZDA vadītājas viedokli apstiprina arī Ivo Rode.
“Tā ir un būs problēma. Daļā skolu netiek piedāvāta otrā svešvaloda, citas skolas mēģina attālināti nodrošināt otrās svešvalodas apguvi. Te rodas jautājums, vai skolēns apgūst pilnvērtīgi to, kas paredzēts pamatizglītības, vidējās izglītības standartā. No vienas puses, viņam tas ir pienākums un tiesības, bet no otras puses – viņam nav iespēju praksē savas tiesības īstenot. Zinām, ka Izglītības un zinātnes ministrija uzrunā ārvalstu vēstniecības, meklē jaunas sadarbības formas, taču fiziski nav tik daudz cilvēku, kuri spētu un būtu gatavi mācīt svešvalodu skolās. Jācer, ka tuvākajos gados šī problemātika mazināsies,” paskaidro I. Vanaga.
LIZDA pārstāve arī pastāsta, ka pēdējos gados novērota tendence, k a ilgstoši nevar atrast speciālistus, kas strādātu administratīvos amatos (izglītības iestādes vadītāja, vietnieka amatiem), tāpēc LIZDA cenšoties noskaidrot šīs problemātikas iemeslus un iespējamos risinājumus.
Vēl I.Vanaga akcentē: “Pie LIZDA ir vērsušies arī mūzikas un sporta skolotāji par darba slodzes jautājumiem pirmsskolas izglītības iestādēs. Tendence ir palielināt darba apjomu, kas jau rada pedagogu tūkuma riskus un perspektīvā šo pedagogu trūks vēl vairāk, ja nebūs izmaiņu.”
Pedagogu saime joprojām noveco, nepietiek jauno pedagogu, kuri varētu aizvietot savus pieredzējušākos kolēģus, akcentē I.Vanaga. “LIZDA kopā ar nozares organizācijām ir panākusi daudzus uzlabojumus gan darba samaksas, darba slodzes, drošākas darba vides, mācību līdzekļu pieejamības, profesionālā atbalsta jomā, tāpēc aicinām izvēlēties šo cēlo, atbildīgo un mūsu bērniem, jauniešiem, kā arī visai sabiedrībai nozīmīgo profesiju,”saka I. Vanaga.
Viņa arī izstāsta, ka LIZDA apkopoja informāciju par pašvaldībām, pirms Saeimā tika pieņemti un stājās spēkā likuma grozījumi, kas dod tiesības kompensēt mājokļa, transporta izdevumus pedagogiem.
“Daudzas pašvaldības nodrošina stipendijas vai palīdz segt daļēji studiju maksu topošajiem pedagogiem. Mēs esam gandarīti, ka tagad pašvaldības pedagogiem drīkst kompensēt izdevumus. Esam pārliecināti, ka pašvaldības tagad centīsies vēl vairāk atbalstīt skolotājus. Pirms šo grozījumu pieņemšanas daļa vietvaru baidījās no kontrolējošo institūciju pārmetumiem par publiskā finansējuma izlietojumu. Kā saka – kas nav atļauts, tas ir aizliegts publiskajā sektorā, tāpēc bija svarīgi, lai Izglītības likumā ir normas, kas dod tiesības atbalstīt pedagogus,” uzver LIZDA priekšsēdētāja.
“Mums ir stipendijas jaunajiem pedagogiem (tiem, kas studē un pie mums strādā), un mēs arī piedāvājam dažādus bonusus -apdrošināšana, dzīvesvieta, transporta kompensācija-,” I. Rode atklāj, kā Cēsu novadā piesaista un atbalsta pedagogus
Bez ierastās gatavošanās mācību gada ikdienai Cēsu novadā ne vienu vien dzird paužam neapmierinātību, ka mācību laikā būs jāpiemērojas remontdarbu diktētiem ierobežojumiem.
Runājot par būvniecību, I. Rode atzīst: “Tas rada neērtības, attīstības pārvalde kopā ar būvvaldi un būvnieku darīja visu, lai darbi nekavētos un viss notiek raiti un ātri. Tomēr būs kādu laiku jāpacieš neērtības. Kā jūtas vecāki? Dusmīgi. Un es viņus saprotu.”
Komentāri