Skolotāji, apgūstot profesionālās pilnveides B programmu, iegūs tiesības mācīt vairākus mācību priekšmetus dažādās izglītības pakāpēs – to paredz šodien valdībā apstiprinātie Ministru kabineta (MK) noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību.
Paredzēts, ka jaunie noteikumi veicinās skolu autonomiju un ļaus izglītības iestāžu vadītājiem efektīvāk plānot un organizēt mācību darbu, racionālāk izmantojot pedagoģiskos resursus.
Samazinoties skolēnu skaitam, samazinās arī pedagoģisko likmju skaits, kas radot nepieciešamību pēc pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides atbilstoši izglītības iestādes vajadzībām. Noteikumi skolotājiem paredz plašākas iespējas pasniegt vairākus mācību priekšmetus gan pamatizglītībā, gan vispārējā vidējā izglītībā, ja tiek apgūta noteikta pedagogu profesionālās pilnveides B programma.
Tāpat jaunais regulējums ļaus pedagogiem pēc profesionālās kvalifikācijas pilnveides B programmas apguves pirmskolas izglītības iestādē strādāt ar bērniem līdz četru gadu vecumam, kas pašlaik spēkā esošajā normatīvajā aktā nav paredzēts. Saskaņā ar noteikumu projektu pedagogs, kurš ieguvis vai iegūst augstāko pedagoģisko izglītību, vai arī apgūst vai ir apguvis B programmu, ir tiesīgs strādāt bez A programmas apguves trīs gadus pēc atbilstošas izglītības iegūšanas.
Lai novērstu risku īstenot nekvalitatīvas un normatīvajiem aktiem neatbilstošas izglītības programmas, noteikts, ka izglītības iestādēm, kas neatrodas ministriju padotībā, un pedagogu profesionālajām nevalstiskajām organizācijām, uzsākot īstenot A programmas, tas jāsaskaņo attiecīgajā pašvaldībā. Augstākās izglītības iestādēm un ministriju padotībā esošajām iestādēm A programmas pirms to īstenošanas uzsākšanas nav jāsaskaņo.
Tā kā pēdējo gadu laikā ieviesti jauni pedagogu amati un profesijas, jaunie noteikumi arī samēros pedagogiem nepieciešamās izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības ar MK noteikumos “Par pedagogu profesiju un amatu sarakstu” iekļautajām pedagogu profesijām un amatiem. Noteikumu projekts gan neattiecas uz akadēmisko personālu, jo kopš 2010.gada augstskolu un koledžu pedagogu izglītības un kvalifikācijas prasības nosaka Augstskolu likums.
Izglītības un zinātnes ministrija noteikumu projektu izstrādājusi sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju, Latvijas pašvaldību savienību un ņemot vērā augstskolu, republikas pilsētu un novadu izglītības pārvalžu speciālistu izteiktos priekšlikumus. Jaunie noteikumi izstrādāti saskaņā ar Reformu īstenošanas rīcības plānu vispārējā izglītībā. Tie paplašinās atbalsta iespējas pedagogu konkurētspējas paaugstināšanai, stiprinās skolu autonomiju, efektīvu resursu pārvaldību un pārraudzību. Ministrija norāda, ka šie uzdevumi kā svarīgi izvirzīti arī Vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaistes programmā.
LETA
Komentāri