“Telefons zvana nepārtraukti. Kuri pirmie atbrauc, tiem tiek,” saka Veselavas pagasta zemnieku saimniecības “Alejas” saimniece Aina Bērziņa. Saimniecībā audzē sivēnus. Tiem šopavasar pircēju netrūkst.
“Cilvēki sāk domāt, ka pašiem jāsāk kaut kas darīt. Visu laiku algas bija labas, aizgāja, veikalā nopirka, kas kārojās,” domās dalās Andris Baltābols no Pļaviņām, kurš atbraucis pēc sivēniem uz Veselavu. Abi ar dzīvesbiedri Mārīti strādā valsts darbā, bet vienmēr saimniekojuši piemājas saimniecībā. Kūtiņā ir arī govs. “Tuvākā apkārtnē nevienam sivēnu nav. Ja kādam arī ir, prasa 50 latus par sivēnu,” stāsta Mārīte un piebilst, lai tiktu pie sivēniem, nācies mērot tālo ceļu. “Protams, lētāk gaļu nopirkt veikalā. Bet pašu cūkai tā ir daudz garšīgāka,” saka Mārīte.
“Aleju” saimniece atzīst, tikko laiks kļuvis siltāks, tā pircēji klāt. Janvārī dzimušie sivēni gan visi nav nopirkti. “Pavasarī vienmēr daudz pircēju. Nedomāju, ka daudz vairāk cilvēku izlēmuši paši audzēt cūkas, mazāk ir palicis sivēnu audzētāju,” domās dalās Aina Bērziņa. Viņai piekrīt Straupes pagasta “Rūķu” saimniece Vija Šulce, kuras saimniecība ir vienīgā Pārgaujā, kas piedāvā sivēnus. “Rindā pieteikušies uz sivēniem, kuri vēl tikai dzims. Katru dienu zvanītāji pieci interesējas, kad būs sivēni. Maija beigās, ne ātrāk, un arī tiem jau nākamie saimnieki zināmi,” saka Vija un piebilst, ka dažs nopērk visu metienu.
Aina Bērziņa Latvijas kartē atzīmējusi, kurp aizvesti “Alejās” dzimušie sivēni -Tukums, Daugavpils, Valka, Skrunda, Alūksne, Valka, Bauska, Vecsaule, Madona, Rēzekne, Jēkabpils… Arī “Rūķu” sivēnu pircēji braukuši ne tikai no visattālākajām rajona vietām, bet Valkas, Limbažu rajona.
“Kā jau ikvienā lauksaimniecības nozarē, ir gan risks, gan brīži, kad ir noiets un kad nav. Darbs nav viegls,” domās dalās Vija Šulce, analizējot iemeslus, kāpēc sivēnu audzētāju palicis tik maz. Aina Bērziņa vēl piebilst, ka visvairāk saimniekot traucē neskaidrība par valsts atbalstu. Tie, kam vēl nesen bija pāris sivēnmāšu, tās vairs netur. Diemžēl iepirktās sivēnmātes slimoja, arī tas atstājis iespaidu. “Nesen seminārā pat brīnījos, cik mūs, sivēnu audzētāju, palicis maz,” saka “Aleju” saimniece. “Pēc sivēniem bija atbraukusi skolotāju kompānija no Alūksnes puses. Tie, kuri paši vēlas audzēt cūkas, pārstāv gan strādniekus, gan pensionārus. Pensionāri, kā audzēja cūkas mazajās kūtiņās, tā audzē. Varbūt tagad vairāk, jo daudziem bērni atgriezušies no Īrijas, darba nav. Būs sava cūciņa iztikšanai,” stāsta Aina Bērziņa un piebilst, ka ne visiem gribētājiem sivēnu pietiek.
Komentāri