
Zemnieki Skujenē un Kaivē paliek bez piena iepircēja.
Kaives pagasta lauku attīstības speciāliste Rita Čičkanova “Druvai” skaidroja, ka “Rīgas piensaimnieks” zemniekiem izsūtījis oficiālas vēstules, kurās pateicas par ilgstošo sadarbību un paziņo, ka no 1. aprīļa pienu no zemniekiem vairs neiepirks.
“Skaidroja, ka “Rīgas piensaimniekam” nav vairs izdevīgi sūtīt automašīnu pēc piena Siguldas maršrutā, kurā esam arī mēs,” skaidro R. Čičkanova, atklājot, ka šis nepatīkamais lēmums skāris sešus zemniekus Kaives un Skujenes pagastā. Viņa stāsta, ka zemnieki ir satriekti, un katrs meklē izeju no situācijas.
“Visvairāk žēl, ka valstī nevienam vairs nekas nerūp. Izskatās, ka ir pilnīgi vienalga, lauki aizaug vai ne, laukos būs sakopts vai ne. Zemniekiem tiek atņemta pēdējā iespēja saimniekot,” saka lauku attīstības speciāliste.
“Neko tādu negaidīju,” teic z/s “Uplejas” zemnieks Dainis Kārkliņš, kuram kūtī slaucamas 33 govis. Taču zemnieks norāda, ka cerības vēl nav zudušas. Iespējams,
ka pienu tomēr “Rīgas piensaimnieks” no zemnieka pirks.
“Viena uzņēmuma mašīna brauc uz Taurenes pagastu. Varbūt spēsim vienoties, ka iebrauks arī līdz manai saimniecībai. Taču situācija ir baisa. Nevienam pienu vairs nevajag. Protams, varētu meklēt citu, kam pienu pārdot, bet “Rīgas piensaimnieks” līdz šim bija vislabākais variants. Maksāja pieņemamu cenu, turklāt naudu izmaksāja regulāri, nekavēja. Esmu dzirdējis, ka a/s “Rankas piens” piena naudu kavē pat pa trim mēnešiem. Bet kā tad lai zemnieks izdzīvo? Uz kredīta saceltas piena mājas, dzesētāji, modernas kūtis, un bērni arī jāsūta skolā,” domās dalās zemnieks un pats ar prieku stāsta, ka šobrīd jūtas kā vinnētājs: “Labi, ka bankas neiedeva kredītu, nerealizēju projektu un neuzcēlu kūti. Arī modernas piena mājas man nav. Tik vien kā jaunu traktoru uz Ziemassvētkiem iegādājos. Tagad domāju, kā galus savilkt. Patiesībā es būtu ar mieru nesaņemt nekādas Eiropas naudas, ja vien man maksātu normālu cenu par pienu. Man neko vairāk nevajag. Ja vien kāds sakārtotu tirgu. Kā tas iespējams, ka Latvijā ieved Vācijas sieru un tirgo zem Latvijas vārda. Vai tad mēs paši nevaram saražot sieru? Varam, bet kuru tas interesē?”
Kaives pagasta zemnieks atklāj, ja nespēs vienoties ar “Rīgas piensaimnieku”, meklēs citu izeju. Sliktākajā gadījumā paturēs divas gotiņas savai iztikšanai un saimniecību likvidēs.
Piemājas saimniecības “Mazbumbi” saimniece Ināra Āre stāsta, ka viņai ir atkāpšanās ceļš.
“Slaucamas man ir 11 gotiņas. Daļu piena nodevu “Rīgas piensaimniekam”, daļu “Rankas pienam”. Man citas izejas nav – tagad visu pienu nodošu Rankai. Nav arī tik daudz lopu, lai manis dēļ brauktu pakaļ ikdienas slaukumam. Protams, nepatīkami, ka “Rankas piens” kavē maksu par pienu. Bet labāk saņemt kaut ko, nekā palikt bez ienākumiem. Kā lai citādi izdzīvo? Paņēmām kredītu un naudu ieguldījām kūtī, lai arī pašiem dzīvojamā māja prasītos pēc remonta. Bērni iet skolā, viņiem arī naudu vajag. Jāmaksā rēķini par elektrību un citu ko. Iztikai izaudzējam kartupeļus, ir piens, bet ar to vien neiztikt. Naudu arī vajag,” domās dalās zemniece, skaidrojot, ka piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Drusti” arī atteikusi braukt uz „Mazbumbiem”. Lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Trikāta KS” pēc piena brauc tikai ar nosacījumu – ceļam jābūt labā stāvoklī.
“Ko varu solīt par ceļu stāvokli! Šogad vēl ieiesim jaunajā novadā, un nav zināms, vai kāds lauku nomaļos ceļus vairs tīrīs. Patiesībā zemnieks laukos jūtas gandrīz kā sprostā iedzīts. Pat ja vēlamies darboties, šo iespēju mums atņem,” saka zemniece.
Komentāri