Katrs autovadītājs, braucot pa Cēsīm, pamanījis bagātīgo ceļa zīmju klāstu ielās. Kopā ar “Janauto” pasniedzēju Laimoni Pāži apceļojām Cēsis, lai paraudzītos, cik loģiski vai neloģiski zīmes un ceļa apzīmējumi izvietoti. Dažviet radās iespaids, ka zīmes un ceļa apzīmējumi projektos iezīmēti, neapskatoties reālo situāciju. Ceļu satiksmes likuma 39.pants gan nosaka, ka, plānojot pilsētu, apdzīvoto vietu un pilsētu dzīvojamo rajonu apbūvi, nepieciešams paredzēt pasākumus, lai varētu nodrošināt ērtu un drošu satiksmi, pietiekamu transportlīdzekļu stāvvietu skaitu, iespēju piebraukt pie celtnēm un citiem objektiem.
L. Pāže atzina, ka Cēsīs pārāk aizrāvušies ar ielu apzīmējumiem un ceļa zīmēm. Neizprotamas ir uz ielām daudzviet uzkrāsotās nepārtrauktās ceļa zīmes, kas rada problēmas nokļūt savā mājā vai izbraukt no tās. Kā zināms, nepārtraukto līniju šķērsot aizliegts. Tas vērojams ieliņās, kas šogad ieguva asfalta segumu, ap 3.pirmsskolas izglītības iestādi. Bet īpaši interesanti tas ir Lenču ielā. Posmā gar Lejas kapiem ir nepārtrauktā līnija, tātad tie, kam ir mājas ielas labajā pusē, skatoties uz leju, savā pagalmā var iebraukt, tikai braucot pa Lenču ielu virzienā uz leju. Ja viņiem gribas no mājas tikt uz centru, vispirms jābrauc uz leju, jāatrod vieta, kur apgriezties, un tikai tad var braukt uz centra pusi. Kāds pamatojums šai nepārtrauktajai līnijai?
Vairākkārt rakstīts par aplami uzzīmētajām gājēju pārejām. Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka uz gājēju pārejas apstāties un stāvēt aizliegts. Bet dažviet pilsētā to nevar izdarīt, ja negribas bez apstāšanās uzbraukt uz galvenās ielas. Uzvaras bulvārī pie veikala “Drogas”, lai apstātos pie Dzintara ielas, jāstāv uz gājēju pārejas. Pie Cēsu domes šī kļūda likvidēta, uzkrāsojot jaunu pāreju pareizā vietā. Cēsīs šādas
vietas, kur noteikumi jāpārkāpj, ir vairākas.
Visvairāk, šķiet, pilsētā ir zīmes “Apstāties aizliegts” un “Stāvēt aizliegts”, lai gan, apskatot situāciju, daudzviet apstāšanos un stāvēšanu varētu ļaut ielas vienā pusē, jo kustība netiek traucēta. Palasta ielā pretī poliklīnikai, arī citās vietās, L. Pāže norāda, ka stāvēšanas ilgumu var labi regulēt ar papildzīmi “Stāvēšanas ilgums”, ko lieto kopā ar zīmi “Stāvvieta”. Vadītājam, kurš novietojis automobili ar šīm zīmēm apzīmētajā stāvvietā, salonā pie priekšējā stikla jānovieto informācija, kad transportlīdzeklis novietots stāvvietā. Var uzlikt, ka ļauts stāvēt 20 vai 30 minūtes, un pārējais ir tikai kontroles jautājums. Tad arī nevajadzēs stāvēšanu regulēt ar maksas stāvvietu palīdzību. Šādu sistēmu mierīgi varētu īstenot Vaļņu ielā.
Interesanta ir zīme pie gājēju pārejas Vaļņu ielā un Vienības laukumā – tur ierīkota stāvvieta ar norādi – tikai operatīvajam transportam. Ceļu satiksmes likums nosaka: operatīvais transportlīdzeklis — mehāniskais transportlīdzeklis, kuram noteiktā kārtībā piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss un kurš piedalās ceļu satiksmē ar iedegtu mirgojošu zilu vai zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu. Neesmu manījis, ka tur stāvošās pašvaldības vai valsts policijas mašīnas būtu ar iedegtu mirgojošu zilu vai zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu. Ja to nav, tas vairs nav operatīvais transports un šajā vietā it kā stāvēt nevarētu.
Vēl par šo ielas posmu. Ja Cēsīs tik nadzīga līniju zīmēšana, šajā vietā varētu sadalīt Vaļņu ielu augšgalā divās joslās – labā josla iet pa labi un taisni, bet kreisā – pa kreisi. Tad kustība noritētu ātrāk, jo tagad visi brauc pa vidu.
Vēl Cēsīs aizrāvušies ar ātruma ierobežošanas zīmēm, un šobrīd
pilsētā galvenokārt jābrauc ar 30. Saprotu, ka tā mēģināts kaut kā ierobežot skrējējus, ja ir 30, tie brauks ar 50, ja 50 – nesīsies ar visiem 80. Bet kāpēc Dārzniecības ielā ir 30? Šī zīme ir grūti pamanāma, it īpaši, braucot no vecpilsētas puses. Arī pats tikai pēc ilga laika atklāju, ka ir šāds ierobežojums.
Īstas skaidrības nav arī ar zīmēm “Braukt aizliegts” jeb tautā dēvēto “saulīti”. Viss taču pateikts skaidri – braukt aizliegts jebkādiem transportlīdzekļiem. Tiesa, ar dažiem izņēmumiem. Tā neattiecas uz pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem; vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t un kuru īpašnieks (turētājs) dzīvo vai strādā šajā zonā. Šāda zīme atrodas pie iebrauktuves uz Pils laukumu, kurā mašīnu allaž pilns. Vai visi dzīvo un strādā šajā zonā, ja par zonu neuzskata visu pilsētu? Un kā ar tūristu autobusiem, vai uz tiem attiecas izņēmums – pasažieru sabiedriskais transportlīdzeklis? Ceļu satiksmes noteikumos teikts, ka pasažieru sabiedriskais transportlīdzeklis — autobuss, trolejbuss vai tramvajs, kas brauc pa noteiktu maršrutu. Laikam viss atkarīgs, kā likumu traktējam, uz ko esam arvien naskāki.
Tagad braukt pa pilsētu ir krietni interesantāk, jo ceļa zīmju pētīšana var būt arī interesanta nodarbe.
Komentāri