Bez ceļiem cilvēki reģionos arvien vairāk pametīs savus īpašumus, jo paši tos izveidot un uzturēt nevarēs, brīdina Iecavas novada un Jaunpils novada pašvaldības.
Līdzīgi Dobeles novada pašvaldībai, arī Iecavas un Jaunpils novada pašvaldības nepiekrīt valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova viedoklim, ka Latvijā būtu par daudz ceļu.
Iecavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Annija Jakovļeva aģentūrai LETA skaidroja, ka arī Iecavas novadā nepiekrīt Kononova viedoklim.
“Mums vēsturiski ir izveidojušās viensētas, uz kurām ved izbūvēti ceļi, turklāt viensētu īpašniekiem ieņēmumi un kopējais finansiālais stāvoklis nav vērtējams kā augsts, tie ir pārsvarā cilvēki ar vidējiem ienākumiem. Cilvēkiem nebūs tādu finanšu līdzekļu, lai paši spētu uzturēt ceļus. Laika gaitā ceļi tiek izbraukāti, rodas bedres, plaisas,” skaidroja Jakovļeva.
Cik vien pašvaldības to spēj, ņemot vērā savus budžeta resursus, tik tām ir jāuztur ceļi, pretējā gadījumā cilvēki pametīs savus īpašumus, pārliecināta Iecavas novada pašvaldības pārstāve. Jaunpils novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Eidmane-Kabaka pauda, ka arī Jaunpils novada pašvaldības teritorijā neesot tādu ceļu, kurus būtu iespējams neuzturēt. “Visi ir jāuztur, tas ir visu mūsu iedzīvotāju interesēs! Lauku teritorijās ceļu stāvoklis nav iepriecinošs, bet cilvēkiem uz darbu jābrauc,” pauda Eidmane-Kabaka.
Jaunpils novada pārstāve uzsvēra, ka viens no svarīgākajiem aspektiem ir tas, ka novadā ir īpaši izteikta lauksaimnieciskā ražošana – fermām ir jāved barība lopiem, piena mašīnām ir jābrauc un tamlīdzīgi.
“Mēs pacietīgi gaidām, kad varēsim sākt remontēt ceļus, kuri ved uz ražošanas objektiem, izmantojot ES piedāvātos līdzekļus. Šobrīd esam apzinājuši, ka remontējami ir 30 ceļu posmi,” skaidroja Eidmane-Kabaka.
Kā ziņots, Dobeles novada pašvaldība nepiekrīt Kononova teiktajam, ka Latvijā būtu par daudz ceļu, un Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs aģentūrai LETA pauda, ka ceļu blīvums uz iedzīvotāju, kā to piemēro Kononovs, nav rādītājs, kas liecina par nepieciešamību pēc autoceļiem.
“Ja iedzīvotāju skaits saruks uz pusi, vai tad Latvijā jālikvidē puse ceļu? Ja ceļi būtu lieki, tie nebūtu izbraukti un nebūtu daudz jāremontē,” secināja Kurlovičs.
Viņš uzskata, ka ir tieši otrādi – problēma ir lielajā ekspluatācijas slodzē, tādēļ ka pietiekami intensīvās lauksaimnieciskās darbības un smagās tehnikas dēļ grantētie lauku ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, jo nepietiek resursu to uzlabošanai.
“Tāpat Latvijā laukos ir ļoti mazs asfaltēto ceļu īpatsvars. Varbūt vajag salīdzināt ar Poliju, kur grants ceļu palicis ļoti maz, nevis Vāciju ar tās ekskluzīvajiem autobāņiem?!” par LAU vadītāja teikto izbrīnīts Kurlovičs.
Jau ziņots, ka LAU vadītājs intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” pauda, ka, viņaprāt, uz vienu iedzīvotāju ceļu blīvums Latvijā ir viens no lielākajiem Eiropā, tāpēc, samazinoties iedzīvotāju skaitam, ir jādomā, kuri ceļi jālikvidē.
LETA
Komentāri