Ceturtdiena, 2. oktobris
Vārda dienas: Zanda, Lāsma, Zandis

Pārvērš “džungļus” skaistā vietā

Druva
200807042321523582

”Sapnīši” – tā saucas Bogdanovu ģimenes atpūtas vieta Inešu pagastā.

”Kad iegādājāmies šo zemes pleķīti, prasīju mazdēlam Edgaram, lai pasaka kādu vārdu, kas ienāk prātā. Viņš teica – sapnīši, ” stāsta Andrejs Bogdanovs.

Tagad te lielā teritorijā nopļauts zāliens, dīķmalā un puķu dobē zied puķes. Turpat arī telts un ugunskura vieta, blakus pļaviņā jauniešiem futbola un volejbola laukums. ”Ko gan vairāk vajag! Te ir pašu iekopts atpūtas stūrītis,” saka Benita Bogdanova un priecājas par savu pīpeņu pļavu. Tā pāris palielu galdu lielumā. Arī pārējais zāliens ziedējis pīpeņu balts, tas tagad nopļauts. Laukumiņš atstāts gan priekam, gan lai sēklas izsējas.

0,9 hektārus lielais zemes gabaliņš, kuru iegādājās ģimene, bija aizaudzis, tautas izteicieniem sacītu – džungļi. ”Te kādreiz bijuši Šeremetjeva avoti. No tiem uz staļļiem pumpēts ūdens. Rokot caurules vēl var atrast. Avotos ūdens ziemā un vasarā četri grādi. Turpat blakus gājis vecais ceļš, akmeņu netrūkst. Arī dzirnakmens izcelts un zālienā ielikts goda vietā,” īpašuma senatni atklāj Andrejs un piebilst, ka šajā vietā ģimene cīnās jau 12 gadus. Vieta neauglīga, tāpēc sakņu dārziņš ir citur. Bet te kādreiz varbūt mazdēls, kurš ir ”Sapnīšu” juridiskais īpašnieks, uzbūvēs māju. Vecvecāki sapņo par pirtiņu dīķmalā. Gan jau uzbūvēs.

Viss skaistā dabas stūrītī, kā to var droši nosaukt, paveikts rokām. Benitas pārziņā, protams, apkārtnes zaļās rotas veidošana. ”Kā esmu jutusi, tā augus likusi kopā. Kad kas nepatīk, pārstādu. Vispirms izveidoju puķu dobi kā pakavu, tad vēl nelielu dobīti pa vidu. Iznāca

interesanta forma. Dobē no agra pavasara līdz vēlam rudenim zied puķes,” stāsta Benita un piebilst, ka viņas stādītais labi aug, iestādi kaut otrādi, aug, pajoko saimniece. Benita patlaban apmeklē daiļdārzniecības un floristikas kursus, uzzināto noteikti izmantos sava stūrīša labiekārtošanai.

Pērn izrakts dīķis. Iestādītas ūdensrozes, tās jau zied. Dīķmalā acis piesaista liels laukakmens. Pie tā ziedēs flokši. Arī lieli un mazāki akmeņi labi iederas. ”Bebri un ūdri taisa

postu. Tepat blakus Sustala, purvains, tur tie dzīvo, bērzus nograuž, arī dīķī grib iemitināties. Uzmanu,” stāsta Andrejs un atzīst, ka cilvēks pret šiem kaitniekiem ir bezspēcīgs. Apkārt dīķim ir žogs. Tas gan neaizturēs bebrus vai ūdrus, bet ir kā brīdinājums bērniem, lai nenāk peldēties.

Andrejam ne mazums kreņķu sagādā kurmji. Viņš atzīst, ka pazemes ķēniņi vairs vārdiem neklausa, iegādājies kurmju ķeramo, jau seši melnsvārči vairs rakumus netaisīs.

Meža un purva mala par sevi atgādina. Tur ir ļoti daudz putnu. Benita bijusi īpaši dusmīga, kad pašas stādītajai eglītei pie puķu dobes žagata nolauzusi galotni. ”Pret putniem esmu salicis atstarojošus šķīvjus. Tie labi redz, kad gaisma spīd acīs, tad nenāk,” padomu dod Andrejs.

Viņiem ir savi ”Sapnīši”, vieta purvainā mežmalā, kur ik pēda pašu rokām sakopta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi