Par pensiju piegādi mājās būs jāmaksā jau ar 1.jūliju

Pensiju piegāde dzīvesvietā bez maksas tiks pārtraukta jau ar šā gada 1.jūliju, nevis ar 1.augustu, kā tas bija plānots iepriekš, paredz valdībā atbalstītie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kuri tālāk tiks virzīti izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā. Šobrīd saskaņā ar likumu par sociālo drošību valsts pensijas, atlīdzības un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus bez maksas pārskaita saņēmēja kontā vai arī, ja saņēmējs pieprasa, bez maksas piegādā viņa dzīvesvietā par sociālo pakalpojumu sniedzēja līdzekļiem. Pensiju piegāde dzīvesvietā līdz šim tikusi nodrošināta ar valsts AS “Latvijas Pasts” (LP) starpniecību, taču tagad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) nepietiek līdzekļu, lai turpinātu sniegt šo pakalpojumu bez maksas, tāpēc tiem, kas arī turpmāk vēlēsies pensiju saņemt dzīvesvietā, tā tiks nodrošināta kā maksas pakalpojums. Par pakalpojumu pensionāriem būs jāmaksā 1,22 lati. Sākotnēji grozījumos tika piedāvāts maksas pakalpojumu ieviest ar 1.augustu, taču Labklājības ministrija uzsver, ka tādā gadījumā VSAA līdzekļu pietiktu tikai deviņu mēnešu darbam. Ieviešot maksas pakalpojumu no 1.jūlija, VSAA varētu beigt šo gadu bez parādiem par komunālajiem un citiem pakalpojumiem. Pensionāriem šai gadījumā tiek piedāvāts atvērt kontu bankās vai Pasta norēķinu sistēmā, iesniegumā ziņojot VSAA, ka turpmāk klients atsakās no pensijas piegādes mājās. Pretējā gadījumā 1,22 lati tiks atvilkti no saņēmēja pensijas. Kā ziņots, saskaņā ar grozījumiem no 2010.gada 1.janvāra invaliditātes pensijas izmaksa tiks pārtraukta laikā, kad pensijas saņēmējs saņems arī bezdarbnieka pabalstu. Kā uzsver Labklājības ministrija (LM), likums noteic, ka nevar vienlaikus saņemt izdienas pensiju vai vecuma pensiju, kas piešķirta pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma, un bezdarbnieka pabalstu. Savukārt līdz šim nebija noteikts, ka nevar vienlaikus saņemt invaliditātes pensiju un bezdarbnieka pabalstu. Tāpat no nākamā gada invaliditātes pensija tiks aprēķināta no personas pēdējo trīs gadu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas. Līdz šim saskaņā ar likumu I un II grupas invaliditātes pensiju aprēķināja, ņemot vērā apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas. Pirms 62 gadu vecuma sasniegšanas piecus gadus ātrāk vecuma pensiju var pieprasīt personas, kas strādājušas sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, vecāki, kuriem ir pieci vai vairāk bērni vai bērns invalīds, kā arī Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, bet vecuma pensiju vispārējā kārtībā var pieprasīt liliputi, punduri, invalīdi uz mūžu un neredzīgie. LM uzsver, ka iespējas liliputiem, punduriem, neredzīgajiem un invalīdiem uz mūžu pieprasīt vecuma pensiju krietni agrāk nekā vispārējā gadījumā atcelšana var izraisīt šo cilvēku neapmierinātību. Taču jāatzīmē, ka šie cilvēki nepaliek bez iztikas līdzekļiem, jo, ja viņiem ir noteikta invaliditāte, tad invaliditātes laikā viņi saņem invaliditātes pensiju. LM skaidro, ka grozījumi vērsti uz to invaliditātes pensiju saņēmēju loku, kuriem vienlaicīgi ir tiesības gan uz invaliditātes pensiju, gan bezdarbnieka pabalstu. Personai ir iespēja izvēlēties tai izdevīgāko – invaliditātes pensiju vai bezdarbnieka pabalstu. Tāpat grozījumos noteikts, ka tiks samazināts pensiju par pabalsta aizbildnim par bērna uzturēšanu vai apdrošināšanas atlīdzības apmērs, ja to izmaksas periodi sakrīt. Tāpat tiek pagarināta esošā kārtība minimālo vecuma pensiju apmēru noteikšanā līdz 2011.gada 31.decembrim, nevis 2009.gada 31.decembrim, kā tas bija noteikts līdz šim. Pēc zaudēta procesa Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kur tika atzīts, ka Latvijā ir noteikti diskriminējoši ierobežojumi pensionāriem, kas nav Latvijas pilsoņi, grozījumi nosaka vienādu pieeju Latvijas pilsoņiem un personām, kurām nav Latvijas pilsonības, apdrošināšanas stāža noteikšanā, ieskaitot līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijas teritorijā uzkrātos darba un tam pielīdzinātos periodus, kā arī atsevišķus darbam pielīdzinātos periodus bijušās PSRS teritorijā, tostarp aktīvā militārā dienesta ieskaitīšanu personas apdrošināšanas stāžā. Aktīvais militārais dienests ietver gan obligāto aktīvo militāro dienestu, gan virsdienestu (ne ilgāk par 5 gadiem), ja dienēts Latvijas vai bijušās PSRS teritorijā. Tāpat tiks izmaksātas piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, arī tām personām, kuru pastāvīgā dzīves vieta ir Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā, bet piemaksa pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, tiks piešķirta līdz 2011.gada 31.decembrim. LETA