Biezas rokrakstu grāmatas, kas tapušas kultūrvēsturniecei, rakstniecei Melānijai Vanagai, dodoties
ekspedīcijās gar Amatas upes krastiem, šogad ir pārkopētas digitālā formātā.
Nu tās iekļautas digitālajā bibliotēkā „Letonica”, kuru veido Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas atmiņas institūcijām, digitalizējot tekstus un attēlus, lai tie paliktu nākamajām paaudzēm un liecinātu par kultūrvēsturiskām parādībām un norisēm, kas pieder pagātnei. Digitālais vēstījums, kurš tapšanas projektā nosaukts par „Zudušo Latviju”, vēsta par vēstures gaitā izmainīto Latvijas kultūras ainavu, parādot zudušus
arhitektūras un mākslas pieminekļus, infrastruktūras objektus, saimnieciskās, sabiedriskās un dzīvojamās ēkas, kā arī
kultūrvēstures pagātnei piederīgo ekonomisko, sabiedrisko un sociālo dzīvi. „Projektā apkopotie un digitalizētie materiāli nodrošinās piekļuvi
pārbaudītai informācijai par Latvijai zudušām kultūrvēsturiskām vērtībām,” uzsvēra Nacionālās bibliotēkas lietišķās informācijas sektora vadītāja Ginta Zalcmane.
Melānijas Vanagas muzeja vadītāja Ingrīda Lāce, kurai pieder iniciatīva pēc iespējas ātrāk skenēt muzejā saglabātos rokrakstus, bija aicinājusi amatiešus, rakstnieces dzimtas locekļus un projekta veicējus satikties Amatā. „Rakstniece, veidojot kultūrvēsturisko darbu, kurā aprakstīts, nofotografēts vai katrs upes līcītis, lielāks koks, katra māja, šaubījās, vai nākamajām paaudzēm Amatas upes apkārtne būs tikpat mīļa kā viņai, vai cilvēkiem interesēs, kā te kādreiz bijis. Paveiktais, kad ar rokrakstu datorā var iepazīties ikviens, paver daudz plašākas iespējas lasīt un meklēt vajadzīgo. Tas liecina, ka rakstnieces šaubas bijušas veltas,” gandarīta par iznākumu bija I. Lāce. Jāpiebilst, ka patiesībā zinātniskais pētījums par Amatu, kāda tā bija 60. – 80. gados, no arhivāra viedokļa ir liela vērtība. Teksti, fotogrāfijas un zīmējumi ir lasītāju visvairāk pieprasītais fonds bibliotēkas reto grāmatu un rokrakstu nodaļā. „Katrs M.Vanagas uzrakstītais darbs ir eksakts pētījums,” skaidroja nodaļas vadītāja Skaidrīte Plaude.
„Nacionālajā bibliotēkā ir tūkstošiem rokrakstu krājumu. Brīži, kad bibliotekāri satiekas ar krājumu veidotājiem, ir ļoti interesanti. Esmu gandarīts, ka mani kolēģi tik labi sapratušies ar Melānijas Vanagas muzeja vadītāju un īstenojies darbs, kura rezultāts ir brīnišķīgs,” amatiešiem tikšanās reizē sacīja Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks. „Ir digitalizēts, nākamajām paaudzēm paliekoši radīts fantastisks krājums, kas stāsta par Latvijas dabu, cilvēkiem, pieminekļiem, vietvārdiem, viss stāstījums ir literāri talantīgi izveidots. M.Vanagai bija panorāmiska izpratne, bet vārdi un domas tekstos dzirksteļo, viss aprakstītais ir tik dzīvs. Šis kultūrvēsturiskais mantojums ir izcils.”
Digitālā formā piekļuve informācijai ievērojami paplašinās. Digitālie materiāli interesentiem pieejami M. Vanagas muzejā un
Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālās bibliotēkas vietnē.
Komentāri