
FOTO: shutterstock
Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā aizritētu bez nepatīkamiem pārsteigumiem. Apjomīgi siltumtrases pārbūves darbi arvien notiek Liepā, bet arī citviet veikta apkures katlu nomaiņa, lai brīdī, kad mājokļiem būs nepieciešams pieslēgt apkuri, viss notiktu bez aizķeršanās.
Vasara bez siltā ūdens, lai ziemā nesaltu
Liepas ciemata daļā, kurā notiek siltumtrases pārbūve, karstais ūdens nav pieejams jau kopš 30. jūlija. Turklāt arī jūlijā bija vairākas nedēļas, kad siltais ūdens kā ik gadu nebija pieejams, jo notika apkures katlu apkopes darbi.
Priekuļu apvienības pārvalde vasarā iedzīvotājus informēja, ka Liepas ciema siltumtrases pārbūve nebija izvēle, bet būtiska nepieciešamība – trases posms izbūvēts 20. gadsimta 70. gados un bija tehniski kritiskā stāvoklī. Arī “Druvai” Priekuļu apvienības pārvaldes Komunālās daļas vadītājs Ainārs Amantovs apstiprina: “Pašvaldība rīkojās profilaktiski, lai novērstu iespējamos avārijas plīsumus apkures sezonas laikā, kas radītu vēl smagākas sekas – ilgstoši nebūtu ne siltuma, ne karstā ūdens arī ziemas mēnešos.” Lai gan rūpīgi tika izvērtēta un meklēta iespēja pārbūves laikā, izveidot alternatīvus pagaidu risinājumus karstā ūdens nodrošināšanai siltumapgādes sistēmas tehniskās specifikas dēļ nebija iespējams.
Iedzīvotāji par apvienības 24. jūlijā publiskoto informāciju “Facebook” lapā, ka no 30. jūlija atkal nebūs siltā ūdens, bija sašutuši, jo tikai nule,18. jūlijā, pēc trīs nedēļu pārtraukuma siltais ūdens atkal tecēja no krāna. Bija veikta profilaktiskā Liepas katlumājas apkope – ikgadējie profilaktiskie darbi katlu mājā, lai nodrošinātu centralizēto siltumapgādes sistēmu nākamajai apkures sezonai. A. Amantovs paskaidro: “Šo darbu laikā tika apsekoti un iztīrīti šķeldas apkures katli, veikta gāzes apkures katla profilaktiskā pārbaude un remonts, pārbūvēta un atjaunota šķeldas padeves laukuma kustīgā grīda, veikts šķeldas padeves transportiera ķēdes remonts, daudzdzīvokļu māju siltummezglos demontēti un nodoti verifikācijai un atkal uzstādīti siltuma skaitītāji.”
Liepēnieši pauda neizpratni, kāpēc darbi nevarēja sākties jau ātrāk, kā arī atgādināja, ka laikā, kad nav pieejams siltais ūdens, netiek nodrošināta iespēja, kur iedzīvotājiem, jo īpaši ģimenēm ar bērniem, nomazgāties. Daļa liepēniešu atzina, ka bijuši spiesti iegādāties un uzstādīt elektrisko boileri trīs vasaras nedēļu dēļ, kad netika nodrošināts siltais ūdens. Tie, protams, bijuši papildu izdevumi.
Par siltumtrases būvdarbu uzsākšanas kavēšanos pašvaldība paskaidroja, ka iemesls tam bija nepieciešamība sagaidīt Valsts kases aizdevuma apstiprinājumu, jo bez šī finansējuma projekts nebūtu realizējams vispār, un apliecināja: “Mēs saprotam, ka ikdienas komforts šobrīd tiek būtiski ietekmēts, taču uzsveram – šie darbi tiek veikti, lai ilgtermiņā nodrošinātu drošu, uzticamu un mūsdienīgu siltumapgādes sistēmu Liepas iedzīvotājiem.”
Šobrīd darbi siltumapgādes posma pārbūvē sokas labi, informē A. Amantovs. “Ir paredzēts, ka karstais ūdens mājām, kurām tas bija atslēgts, tiks pieslēgts 15.septembrī.” Tas nozīmē, ka tas notiks pat ātrāk, nekā sākotnēji bija paredzēts, jo iedzīvotāji tika informēti, ka karstais ūdens nebūs pieejams līdz 30. septembrim.
Pastāstot par pārbūves darbiem, Komunālās daļas vadītājs skaidro, ka darbi ietvēra vecās, avārijas stāvoklī esošās siltumtrases posma demontāžu, jaunas siltumtrases izbūvi, pārbaudi un teritorijas sakārtošanu: “Pašlaik ir nomainītas visas caurules, veikta atjaunotā siltumtrases posma pārbaude ar paaugstinātu spiedienu sistēmā. Pēc šī siltumtrases posma pārbūves darbu pabeigšanas būs izveidota jauna, moderna, ekonomiska un droša siltumtrase, kura kalpos ilgu laiku.” Kopējās pārbūves izmaksas ir 126 372,62 eiro bez PVN. Visas izmaksas ir pašvaldības līdzekļi.
Liepas katlumājā abos apkures katlos, kuros izmanto šķeldu, to lietos arī turpmāk. Ziemā pamatā darbojas viens apkures kalts, bet, ja ir vajadzība, tiek pieslēgts arī vēl kāds no papildu katliem – ar šķeldu kurināmais vai gāzes katls, ko izmanto kā rezervi.
Vaicāts, vai veiktie pārbūves darbi ietekmēs arī izmaksas par siltumu, A. Amantovs vērtē: “Ilgtermiņā izmaksas par siltumu samazināsies, jo pārbūvētajā siltumtrases posmā samazināsies siltuma zudumi. Turklāt šie ieguldījumi nodrošinās siltuma padeves drošību apkures periodā.”
Lai arī siltumtrase pēc darbu pabeigšanas būs mūsdienīga un droša, ikgadējais trīs nedēļu siltā ūdens pārtraukums pēc apkures sezonas beigām arvien būs nepieciešams. Priekuļu apvienības pārvaldes Komunālās daļas vadītājs norāda: “Nākotnē diemžēl tāpat kā iepriekšējos gados visiem Liepas ciema daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem būs jārēķinās ar tām pašām aptuveni trim nedēļām bez karstā ūdens, lai sagatavotu katlumāju, siltumapgādes sistēmas kārtējai apkures sezonai.”
Apvienību pārvaldes apkures sezonai gatavas
Visās apvienību pārvaldēs notikuši mazāki un lielāki sagatavošanās darbi apkures sezonai.
Jaunpiebalgā jau pagājušajā sezonā tika uzstādīti jauni apkures katli, kurināmi ar sašķidrināto gāzi. Kopš tā laikā problēmu ar centralizēto siltumapgādi pagastā nav bijis, informē pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Mums ir divi apkures katli, viss strādā, kā vajag. Kad iedzīvotāji vēlēsies, siltumu varēs nodrošināt. Vienīgā iedzīvotāju neapmierinātība brīžiem ir par apkures tarifu.”
“Druva” jau iepriekš ir rakstījusi, ka novada lauku pārvaldēs pakāpeniski siltumapgādi pārņem “Līgatnes komunālserviss”. Pagājušās apkures sezonas sākumā “Līgatnes komunālserviss” kļuva par siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā, un pakāpeniski plānots pārņemt arī Priekuļu, Liepas, Stalbes, Ģikšu, Taurenes un Dzērbenes siltumapgādi.
Vecpiebalgā noslēgts līgums par mazās katlumājas katla nomaiņu, kur novecojušais granulu katls tiks nomainīts pret diviem jauniem granulu katliem. Savukārt Taurenes katlumājā tiks veikta skursteņa nomaiņa.
Pārgaujas apvienības pārvaldē notiek gatavošanās ziemas sezonai, noslēdzies līgums par kurināmā piegādi Pārgaujas apvienības pārvaldes katlu mājām 2025./ 2026. gada apkures sezonai.
Amatas apvienības pārvaldē arī norit aktīva gatavošanās centralizētās siltumapgādes nodrošināšanai. Pārvaldes vadītāja Elita Eglīte informē, ka Skujenes pamatskolā nomainīts granulu apkures katls. Tā izmaksas ir 12 720 eiro, darbus veica SIA “GDB”. Tāpat notika apkures katla bojājumu novēršana Līvos. Savukārt līdz ar Nītaures pamatskolas muižas ēkas renovāciju notiek apkures sistēmas nomaiņa no malkas uz granulu apkuri. Šobrīd aizrit pēdējie apkures iekārtu uzstādīšanas darbi. Bet Ģikšu centralizētajā katlu mājā norit pēdējo apkopes un remontdarbu veikšana saimnieciskā kārtā. Iepirkumi granulām un šķeldai ir izsludināti un noslēgsies līdz 16. septembrim. Apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte paskaidro, ka šī būs pirmā apkures sezona, kad apvienības pārvaldes pagastu pašvaldības katlumājās kā apkures materiāls vairs netiks izmantota malka.
Komentāri